Ceturtdien 2013. gada 13. jūnijā Saeimas dienas kārtībā trešajam lasījumam tiek virzīti vērienīgi grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas būtiski izmainīs Latvijas tiesu sistēmu. Publiskajā telpā ir izskanējusi maldinoša informācija par šo likuma grozījumu sagatavošanu ciešā sadarbībā ar Tieslietu padomi. Saeimas Juridiskā komisija ņēmusi vērā tikai trīs no 24 priekšlikumiem, ko bija izteikusi Tieslietu padome, izvērtējot minēto likumprojektu.
Tieslietu padome pauda atbalstu likumdevēja – Saeimas – uzsāktajai tiesu sistēmas reformai, taču izteica iebildumus un priekšlikumus par vairākiem būtiskiem likuma grozījumiem un to ieviešanas mehānismiem. Gan skaitliski, gan saturiski būtiskākā Tieslietu padomes priekšlikumu daļa līdz šim likumprojekta apspriešanas un virzības gaitā Saeimā atstāti bez ievērības, radot sajūtu, ka Tieslietu padomes viedoklis uzklausīts tikai formāli.
Viens no Tieslietu padomes iebildumiem bija pret likuma grozījumos paredzēto visu līmeņu tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņa ierobežojumu, nosakot, ka viena un tā pati persona nevar būt par tiesas priekšsēdētāju vairāk kā divus piecu gadu termiņus pēc kārtas. Tieslietu padome uzskata, ka šāda ierobežojuma ieviešana neattaisnosies ilgtermiņā, turklāt tā izpilde varētu būt īpaši problemātiska mazajām tiesām.
Otrs būtisks Tieslietu padomes iebildums bija pret mehānismu, kādā tiek ieviesta tā sauktā „tīrā” trīspakāpju tiesu sistēma un reformēta Augstākās tiesas struktūra. Tieslietu padomes ieskatā tik būtiskas izmaiņas kā Tiesu palātu likvidācija un ar to saistītā Augstākās tiesas funkciju un darba organizācijas pārveidošana nosakāma likuma pamatnormās, nevis Pārejas noteikumos, kā tas šobrīd paredzēts likumprojektā. Tieslietu padome un arī Augstākā tiesa uzskata, ka grozījumi likumā, kas attiecas uz Augstāko tiesu, bija jāpieņem vienlaikus ar Tiesu palātu likvidāciju – Krimināllietu tiesu palātas likvidāciju 2014. gada 31. decembrī un Civillietu tiesu palātas likvidāciju 2016. gada 31. decembrī, nevis likumā nosakot struktūru, kāda reāli nedarbosies vairākus gadus.
Saistībā ar Augstāko tiesu Tieslietu padomei bija vēl viens principiāls priekšlikums – jaunajā struktūrā saglabāt vēsturisko Senāta nosaukumu, kāds kasācijas instancei bijis gan Latvijas brīvvalsts pirmajā laikā no 1918. līdz 1940. gadam, gan divdesmit gadus atjaunotās Latvijas Republikas tiesu sistēmā.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka Saeimas pienākums ir pēc iespējas rūpīgāk izvērtēt Tieslietu padomes sniegtos ieteikumus un viedokli par likumprojektiem, kas ietekmē tiesu varas darbību. Īstenojot tiesu sistēmas reformas, likumdevēja un Tieslietu padomes mijiedarbībai jānotiek visos reformas posmos. Demokrātiskā valstī varas dalīšanas princips ne tikai nošķir varas atzarus, bet ietver arī prasību pēc to savstarpējas sadarbības.
Diemžēl līdz šim Tieslietu padomes viedoklis tiesu sistēmai būtiskos jautājumos visbiežāk Saeimas Juridiskajā komisijā uzklausīts vien formāli. Šāda attieksme neliecina par līdzsvarotām un cieņpilnām attiecībām starp likumdevēju un tiesu varu un vēlmi uzklausīt un ņemt vērā viedokli, kas ir atšķirīgs.
Jācer, ka Saeima, izskatot likumprojektu grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, ņems vērā Satversmes tiesas atziņas un, pieņemot galīgajā lasījumā Latvijas tiesu sistēmai tik būtiskus likuma grozījumus, iedziļināsies un ņems vērā Tieslietu padomes viedokli par tiem.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211