Izmaiņas tiesas sēdes gaitas fiksēšanas procesā, kas atbilstoši grozījumiem Civilprocesa likumā ieviestas civillietās kopš 2014. gada 4. janvāra, tiesnešu un tiesas darbinieku darbu nav atvieglojušas, bet, gluži pretēji, sarežģījušas, padarījušas laikietilpīgāku, nesaprotamāku un nedrošāku. Šādu atzinumu pauduši gan tiesneši Tiesu administrācijas organizētajā videokonferencē, gan Tieslietu padomes locekļi, noklausoties Tieslietu ministrijas informāciju par jaunā procesa ieviešanu tiesās.
Saskaņā ar jauno kārtību tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā par to izdarot tikai ierobežotas atzīmes.Lietas dalībniekiem vairs netiek dotas tiesības iesniegt rakstveida piezīmes pie protokola. Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā Tiesu informatīvajā sistēmā.
Bez tiesas sēdes skaņas ieraksta kvalitātes tiesiskajām sekām identificētas arī citas problēmas, piemēram, neskaidra rīcība, ja atsevišķas procesuālas darbības norit svešvalodā, kā arī rīcība situācijā, kad tiesas sēdes gaita pilnībā vai daļēji kādu iemeslu dēļ nav fiksēta skaņas ierakstā.
Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju turpināt analizēt tehnisko līdzekļu izmantošanu tiesās, to lietderību un iespējamās tiesiskās sekas tehnisko problēmu situācijās. Tiesu administrācija aicināta nodrošināt tiesām atbilstošu kvalitatīvu tehniku, tiesu personāla apmācību uz vietas tiesās, kā arī operatīvu atbalstu tehnisku problēmu risināšanai. Savukārt Tieslietu ministrija aicināta izstrādāt vadlīnijas tiesu rīcībai problēmsituācijās, kā arī pēc situācijas analīzes, ja nepieciešams, virzīt grozījumus procesuālajos likumos, mainot pašreizējo kārtību.
Tieslietu padome arī turpmāk sekos līdzi šim jautājumam.
Jautājums skatīts Tieslietu padomes 2014. gada 17. februāra sēdē.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211