2011. gada 25. novembrī notikusī Latvijas tiesnešu konference bija pirmā Tieslietu padomes sasauktā tiesnešu konference un Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiesnešus pirmo reizi uzrunāja arī kā Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
„Tieslietu padomes pirmais darba gads ir iezīmējis šīs institūcijas vietu un lomu tiesu varas darbībā un attīstībā. Pirmā gada pieredze ir parādījusi Tieslietu padomes spēju darboties, kā arī vēl neizmantotās tās iespējas,” norādīja Ivars Bičkovičs.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs sīkāk informēja par Tieslietu padomes sniegtajiem viedokļiem par tiesu sistēmai būtiskiem normatīvo aktu projektiem un tiesu budžeta jautājumiem. Priekšsēdētājs atzina, ka likumdevēja un izpildvaras amatpersonas ne vienmēr ir izpratušas Tieslietu padomes vietu un lomu, iespējams, tāpēc nereti tās viedoklis vaicāts novēloti un formāli, un, visdrīzāk, darīts ne pēc būtības, bet tikai tādēļ, ka to prasa likums. „Tieslietu padomi nevajadzētu uztvert kā opozīciju izpildvarai vai likumdevējam, un tās atzinumus nedrīkstētu noliegt vai ignorēt,” uzsvēra Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Tieslietu padome neatbalstīja tiesnešu darba samaksas iekļaušanu vienotajā atalgojumu sistēmā, uzskatot, ka tas neatbilst tiesnešu neatkarības principam, starptautiskajām rekomendācijām, kā arī netiek pildīts Satversmes tiesas spriedums tiesnešu atalgojuma jautājumā. Izskatot tiesu budžeta pieprasījumus 2011.gadam, Tieslietu padome atzina, ka tiesu budžetā netiek paredzēts pietiekams finansējums tiesu darbinieku atalgojumam, kā arī citām valdības deklarācijā minētajām prioritātēm tiesu sistēmas attīstībai. Tieslietu padome pauda negatīvu attieksmi arī pret grozījumiem „Likumā par budžetu un finanšu vadību”, uzskatot, ka grozījumi nenodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi un nenovērš normatīvā regulējuma trūkumus, kas saistīti ar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta pieprasījuma neatkarības nodrošināšanu.
„To, cik pamatoti ir bijuši Tieslietu padomes iebildumi, izšķirs Satversmes tiesa, kuras tiesvedībā atkārtoti atrodas lietas par tiesnešu atalgojumu un tiesu budžeta jautājumiem,” norādīja I.Bičkovičs.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs pauda cerību, ka padomes negatīvais atzinums apturēs Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma grozījumu virzību, kas paredz samazināt Augstākās tiesas tiesnešu pārstāvniecību disciplinārkolēģijā un to vietā iekļaut tieslietu ministru un ģenerālprokuroru. I.Bičkovičs norādīja, ka viens no virzieniem tiesnešu un citu tiesu sistēmai piederīgu amatpersonu disciplinārās atbildības regulējuma tālākai attīstībai varētu būt diskusija par vienotas disciplinārkolēģijas veidošanu un Disciplinārtiesas pilnvaru paplašināšanu.
Tieslietu padome atbalstījusi grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz ar 2012. gada 1. janvāri iekļaut zemesgrāmatu nodaļas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, nododot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē vairāku lietu kategoriju izskatīšanu. Padome arī sniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā, kas paredz mainīt tiesnešu atlases kārtību, kandidātiem izvirzāmās prasības, kā arī atteikšanos no tiesnešu kvalifikācijas klasēm, ieviešot jaunu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu. Visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai jāveic no 2013. līdz 2016.gadam.
„Tieslietu padomes izveidošana bija ilgi gaidīts solis tiesu varas neatkarības stiprināšanas virzienā. Domāju, ka pirmais darbības gads ir pierādījis šī soļa pareizību un Tieslietu padome, neskatoties uz ierobežoto kompetenci un nepietiekamo finansējumu, ir pierādījusi sevi kā darboties spējīgu tiesu varas institūciju,” izvērtējot pirmo darbības gadu, secināja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Pozitīvi Tieslietu padomes pirmā gada darbu novērtēja arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, atzīmējot, ka padome ir uzņēmusi aktīvu lomu tieslietu sistēmas reformās un līdz ar pieredzes uzkrāšanu Tieslietu padomei ir potenciāls kļūt par svarīgu sadarbības partneri valdībai un likumdevējam tiesu politikas jomā un sniegt savu ieguldījumu arī jaunu iniciatīvu tapšanā.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne Tieslietu padomes izveidošanu atzīmēja kā demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošas tiesu varas sastāvdaļu.
Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanu noteica 2010. gada 3. jūnija grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi – astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) un septiņi Augstākās tiesas plēnuma un Tiesnešu konferences vēlēti tiesneši. Kā pastāvīgi locekļi Tieslietu padomes sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211