„Tiesnesis ir neatkarīgs nevis tāpēc, lai izolētos no sabiedrības, bet gan tādēļ, lai vislabākajā veidā kalpotu sabiedrībai. Un tas ir atkarīgs no diviem faktoriem: tiesnešu profesionalitātes un priekšnoteikumiem, kādus tiesneša darba ražīgumam rada likumdevējs un izpildvara, ” apsveikumā Latvijas tiesnešu konferencei 2011. gada 25. novembrī rakstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Valsts prezidenta apsveikumā, ko konferencē nolasīja viņa juridiskais padomnieks Edgars Pastars, norādīts, ka tiesu vara ir spēks, kuru nedrīkst novērtēt par zemu. Tiesiskā valstī sabiedrība ir ieinteresēta, lai tiesa tiktu spriesta ātri un kvalitatīvi. „Ja tiesas spriešanai nav ātruma, var gadīties, ka kvalitāte vairs nevienu neinteresē,” atzīmēja Valsts prezidents, paužot cerību, ka Saeima būs aizvien drosmīgāka un likumos kļūs vēl prasīgāka pret pašiem lietas dalībniekiem, palielinās tiesneša kā tiesvedības procesa noteicēja lomu, mazinās bezmērķīgas sūdzēšanās iespējas, kā arī tiesas sagatavojamo dokumentu skaitu un satura apjomu.
Arī citas amatpersonas, uzrunājot tiesnešus, akcentēja tiesu darba efektivizēšanas un tiesvedības procesu paātrināšanas nepieciešamību.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne savā uzrunā tiesu varas sistēmu salīdzināja ar buru kuģi, sakot, ka atsevišķos jautājumos sistēma tikusi apaudzēta ar vairākiem bremzējošiem enkuriem, no kuriem viens ir lietu neizskatīšana saprātīgos termiņos.
Viņa norādīja uz pašu tiesu atbildību, jo ir tiesas, kur dažādu iemeslu dēļ tiek atlikta vai katra trešā izskatīšanai nozīmētā lieta, kur piecu un vairāk gadu garumā nav pat uzsākta lietas izskatīšana pirmajā instancē, kur neizmanto likumā noteiktās iespējas, lai procesa dalībniekiem piemērotu naudas sodus par tiesas procesu apzinātu novilcināšanu. Kā pozitīvu piemēru likumā paredzēto naudas sodu piemērošanā bezatbildīgiem procesa dalībniekiem I.Čepāne minēja Kurzemes apgabaltiesu.
Taču, kā norādīja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, zināma atbildība ir jāuzņemas arī likumdevējam un valdībai, kas nav panākuši nepieciešamos grozījumus procesuālajos likumos, lai tiesas procesus nenovilcinātu procesa dalībnieki un liecinieki, ārsti neizsniegtu nepamatotas slimības lapas, vairāk lietu varētu izskatīt rakstveida procesā, tiesas tiktu atbrīvotas no acīmredzami nepamatotām prasībām, ierobežotu pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās un lai paaugstinātu naudas sodu apmēru lietas dalībniekiem un lieciniekiem, ja tie neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz tiesas sēdēm.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš konferences dalībniekus iepazīstināja ar pēdējā laikā izstrādātiem un pieņemtiem vairāku likumu grozījumiem, kas atbrīvo tiesas no atsevišķu tiesai neraksturīgu funkciju veikšanas, piemēram, zvērinātu notāru kompetencē tiek nodotas bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, kā arī ir izslēgta apgabaltiesu iesaiste zvērinātu notāru un tiesu izpildītāju darbības uzraudzībā.
Tieslietu ministrs atklāja arī idejas, par kurām šobrīd tiek aktīvi diskutēts: atsevišķu lietu kategoriju pāreju uz rakstveida procesu, deklarētās dzīvesvietas principa pilnīgu ieviešanu, apelācijas instances tiesas lomu civilprocesā, advokāta procesa ieviešanu atsevišķās instancēs, rīcības sēdes institūta pārveidošanu civilprocesā.
G.Bērziņš atzīmēja arī tiesu darba modernizācijas procesa turpināšanu, kā arī norādīja uz nepieciešamību ieviest mediācijas procesu. Mediācijas likumprojektā paredzēts noteikt aktīvāku tiesas lomu, iesakot pusēm izmantot mediāciju arī tiesas tiesvedībā esošā strīdā pirms nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.
Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs daļu no savas uzrunas veltīja šobrīd visaktuālākajai tiesu problēmai - aizvien pieaugošajam lietu skaitam un tiesnešu lielajai noslodzei. „Tā ir arī Augstākās tiesas problēma, ko nevar atrisināt tikai ar Augstākās tiesas labo gribu vai resursiem. Tiesvedības procesu paātrināšanas risinājums jāmeklē tiesiskā regulējuma pilnveidošanā,” uzsvēra I.Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs atgādināja, ka Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, taču tas nenozīmē, ka tā likumdošanas pilnveidošanas procesā būtu pasīva novērotāja pozīcijā. Priekšsēdētājs minēja, ka pēc Augstākās tiesas ierosinājuma izdarīti grozījumi Civilprocesa likumā, nosakot blakus sūdzību izskatīšanu rakstveida procesā. Augstākā tiesa rosinājusi ļaut arī kasācijas kārtībā lietas izskatīt rakstveida procesā un, paplašinot Senāta kompetenci, atsevišķos gadījumos tam dot tiesības izšķirt lietu pēc būtības, neatgriežot to jaunai izskatīšanai zemākas instances tiesai. Rosināts arī atteikties no Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam piešķirtās tiesības iesniegt uzraudzības kārtībā protestus par spēkā esošiem spriedumiem civillietās, atstājot to tikai ģenerālprokurora kompetencē.
Viens no procesuālo likumu pārmaiņu virzieniem ir pārsūdzības instanču mazināšana. Līdz šim vairāk domāts par apgabaltiesu kā otrās instances tiesu atslogošanu, taču, kā uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs, svarīgi būtu mazināt slodzi arī augstākajai tiesu instancei. Viņš atzīmēja, ka aptuveni 50-60% Senātā iesniegto sūdzību neatbilst kasācijas prasībām un to izskatīšana tiek atteikta, tādēļ, lai kasācijas sūdzības padarītu juridiski pamatotākas un kvalitatīvākas, Augstākā tiesa ierosina uzticēt to sagatavošanu un iesniegšanu tikai profesionāliem juristiem.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka būtu jānoved līdz rezultātam iepriekšējās Saeimas iesāktie Administratīvā procesa likuma grozījumi, kuros iestrādāti būtiski instrumenti lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai, piemēram, valsts nodevas noteikšana, pilotspriedumu procedūru ieviešana, administratīvo pārkāpumu lietu pilnīga nodošana vispārējās jurisdikcijas tiesām, atteikšanās no iespējas administratīvā procesa kārtībā iesniegt sūdzības par iestādes atbildes nesniegšanu pēc būtības.
Augstākā tiesa atbalsta mediācijas ieviešanu, lietu izskatīšanas procesa vienkāršošanu, atsakoties no tiesas nolēmumu motīvu izklāsta gadījumos, kad tie netiek pārsūdzēti, advokātu noslodzes reģistra ieviešanu un darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotības kontroles pilnveidošanu.
Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, dāvinot katram tiesnesim zīmuli, arī tiesneša profesiju tēlaini salīdzināja ar zīmuli. Zīmulis simbolizē stabilitāti, patstāvīgu un ilgstpējīgu esību, arī rakstura stingrību, ko var salauzt, bet ne salocīt. Ikkatrs zīmulis reiz ir jāuzasina, un arī jurista praktiskajā darbā nepieciešama atjaunošanās. Zīmulis asociējas arī ar to, ka ar to veidoto vēl var labot un izdzēst, tādēļ sabiedrības rokās jāsaglabā dzēšgumija, kura dotu iespēju tiesnešu kļūdas dzēst.
Tomēr, lai arī rakstītais tiktu izdzēsts, tā pēdas uz papīra paliek - līdzīgi arī tiesnešu lēmumi un rīcība, pat tad, ja vēlāk atcelti vai laboti, atstāj pēdas cilvēku dzīvēs. Dekāne uzsvēra, ka tiesnesim sava darba patieso seku apzināšanās nerada atvieglojuma sajūtu, bet gan lielu savas atbildības sajūtu - atbildību konkrētu cilvēku priekšā, sabiedrības priekšā un visbeidzot atbildību sevis paša un sirdsapziņas priekšā. „Šobrīd, kad tik ļoti aktualizēts jautājums par procesu vienkāršošanu un saīsināšanu, kas cita starpā paredz aizvien plašāku attiekšanos no motivētiem nolēmumiem un nolēmumu pārsūdzības iespējām, vairāk kā jebkad agrāk ir jārod sevī spēks saglabāt šo atbildīguma apziņu. Lietas, kuras izlemjamas, cilvēkiem, kuri šajās lietās iesaistīti, nav palikušas mazāk nozīmīgas, līdz ar to nav nekāda pamata viņu likteņgrāmatās atstāt paviršākus un potenciāli netaisnīgākus nolēmumus,” uzsvēra K.Strada-Rozenberga.
Uz Latvijas tiesnešu konferenci 2011. gada 25. novembrī bija pulcējušies 410 no kopumā 552 rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Augstākās tiesas un Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, ko sasauc Tieslietu padome ne retāk kā reizi gadā.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211