“Pirmās Latvijas Tieslietu padomes izveidošana un darbība ir bijis nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanā un Latvijas tiesu sistēmas tālākā attīstībā,” Latvijas tiesnešu konferencē, kas bija veltīta Tieslietu padomes pirmā četru gadu darbības posma izvērtējumam, uzsvēra Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Runājot par Tieslietu padomes lomu, priekšsēdētājs norādīja, ka tā izriet no šīs institūcijas izveidošanas un pastāvēšanas mērķa – tiesiskā valstī nodrošināt visu varas atzaru līdzsvaru un aizsargāt tiesnešu un tiesu iekārtas neatkarību. Savukārt Tieslietu padomes iespējas īstenot savus mērķus un uzdevumus ir atkarīgas no Tieslietu padomes darbības principiem, padomes statusa, kompetences un kapacitātes. Lai nodrošinātu fundamentālo prasību, ka Tieslietu padomei jābūt neatkarīgai, tai ir jānodrošina konstitucionāls statuss un jāpārvērtē, vai pašreizējais sastāvs – astoņas amatpersonas un septiņi vēlēti tiesneši – ir optimālākā izvēle – Ivars Bičkovičs atsaucās uz starptautisku institūciju dokumentos iestrādātām vadlīnijām.
Savā ziņojumā priekšsēdētājs ieskicēja Latvijas Tieslietu padomes iespējas darboties jomās, kurās tai būtu jāiesaistās, – tiesnešu amatā apstiprināšana un karjeras virzība, tiesnešu apmācība, Tieslietu padomes piedalīšanās tiesu varas finansēšanas jautājumu risināšanā, tiesu varas tēla uzturēšana un uzlabošana, kā arī viedokļu sniegšana un priekšlikumu sagatavošana normatīvo aktu pilnveides procesā. Attiecībā par Tieslietu padomes iesaistīšanos tiesas ietekmējošo normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrādē Ivars Bičkovičs norādīja, ka priekšlikumu iesniegšanai iespējas šobrīd vairāk ietekmē Tieslietu padomes ierobežotā kapacitāte, nevis nepilnības vai trūkumi normatīvajā regulējumā, taču ar Tieslietu padomes viedokļa savlaicīgu uzklausīšanu un respektēšanu ir problēmas, kuras varētu novērst ar šādu nosacījumu ietveršanu likumā.
Kā vienu no svarīgākajiem Tieslietu padomes uzdevumiem tās priekšsēdētājs norādīja vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādāšanu, kas Tieslietu padomes darbu padarītu sistēmiskāku. Vēl kā turpmākās darbības uzdevumus priekšsēdētājs minēja pienācīga Tieslietu padomes finansējuma un cilvēkresursu nodrošināšanu un Tieslietu padomes kompetences paplašināšanu, īpaši tiesnešu amatā apstiprināšanas un ar karjeras virzību saistītajos jautājumos. Un visbeidzot – sadarbības uzdevums. Tieslietu padomes priekšsēdētājs norādīja, ka Tieslietu padomei ir jāpaplašina sadarbība ar tiesnešiem, tiesnešu biedrībām, Tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, tiesu sistēmai piederīgajām personām un iestādēm, kā arī jāstiprina un jāattīsta cieņpilna sadarbība ar pārējiem varas atzariem.
Piektdien, 5.septembrī, notika Latvijas tiesnešu konference, kuras darba kārtības pamattēma bija Tieslietu padome. Beidzies pirmais četru gadu darbības posms Latvijai jaunajai tiesu sistēmas institūcijai, un tiesnešu konference analizēja un vērtēja, kā Tieslietu padomei izdevies veidot savu darba kārtību un nostiprināt vietu un lomu Latvijas tiesu sistēmā un arī valsts varas sistēmā. Tiesnešu konference arī pārvēlēja Tieslietu padomes sešus vēlētos locekļus – tiesnešus.