Ar svinīgu sēdi, kurā piedalījās Valsts prezidents, tagadējā Tieslietu padome, tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāji, kā arī tiesneši, kas iepriekš bijuši padomes locekļi, 28.septembrī atzīmēta Tieslietu padomes desmitā gadadiena. Atzinīgi novērtējot Latvijā nebijušas institūcijas izveidošanu un attīstību, uzsvērts, ka nākotnē Tieslietu padomei vēl vairāk jānostiprina sava loma valstī kopumā un tieslietu sistēmā.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka Tieslietu padomei jāizvērš tas potenciāls, kas ir ielikts tās pamatā: “Tieslietu padomei vajadzētu būt lielākai lomai, fokusējoties uz problēmām, ko nevar atrisināt neviens cits kā pati tiesu vara. Tādējādi kļūstot arī par uzticības instrumentu, uzticības forumu sabiedrībai attiecībā uz tiesu varu, tiesas spriešanu un esot kā starpniekinstitūcijai starp sabiedrību un tiesu varu.” Kā svarīgāko Tieslietu padomes uzdevumu Valsts prezidents norādīja tiesu sistēmas un tieslietu sistēmas veiktspējas novērtēšanu, lai varētu izdarīt secinājumus un dot savu ieguldījumu tiesu darba kvalitātes un tiesu sistēmas attīstībā.
Tāpat Valsts prezidents izvirzīja domu par Tiesnešu un prokuroru akadēmijas izveidi, lai celtu tiesu sistēmas kvalitāti, nodrošinot augsta līmeņa izglītības un kvalifikācijas celšanas iespējas tiesnešiem un prokuroriem.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs iezīmēja padomes turpmākās darbības galvenos virzienus.
Pirmkārt, tiesu varas neatkarības stiprināšana caur Tieslietu padomes institucionālo prestižu un svaru valsts varas atzaru sadarbībā, caur finansiālo neatkarību un padomes lielāku iesaisti likumdošanas procesos. Tieslietu padomes priekšēdētājs rosināja arī pārdomāt Tieslietu padomes sastāva optimālāko risinājumu, piemēram, nosakot padomes locekļiem dažādas balss tiesības lēmumu pieņemšanā un Tieslietu padomes sastāva stiprināšanu ar vēl vienu tiesnesi, kas strādā ārpus Latvijas pārnacionālā tiesā.
Otrkārt, tiesu sistēmas darba kvalitātes uzlabošana. Kā nozīmīgu faktoru Tieslietu padomes priekšsēdētājs minēja tiesnešu izglītību, aicinot apsvērt Valsts prezidenta priekšlikumu par Tiesnešu akadēmijas veidošanu.
Treškārt, sabiedrības uzticēšanās tiesu varai paaugstināšana, paplašinot šo jēdzienu uz savstarpējās izpratnes un dialoga ar sabiedrību veidošanu. “Demokrātija efektīvi darbojas izglītotā un informētā sabiedrībā. Taču jāsaprot, ka sabiedrība nav profesionāli juridiski izglītota, tādēļ Temīdai jasper pirmais solis – iniciatīvai informēt, komunicēt un ieklausīties jānāk no tiesu sistēmas,” norādīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs, uzsverot Tieslietu padomes lomu šajos procesos.
Savu redzējumu par Tieslietu padomes līdzšinējo un turpmāko darbu izteica arī ģenerālprokurors Juris Stukāns. bijušais Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš.
Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu.
Tieslietu padome izveidota ar 2010.gada 3.jūnija grozījumiem likumā “Par tiesu varu”. Uz pirmo sēdi jaunā Tieslietu padome sanāca 2010.gada 4.oktobrī.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211
Foto: Valsts prezidenta kanceleja