Tieslietu padomes 2013. gada 21. janvāra sēdē izskatītie jautājumi
Tieslietu padomei prezentē pētījumus par tiesu sistēmu
2013. gada 21. janvāra sēdē Tieslietu padome iepazinās ar diviem pētījumiem par tiesu sistēmu.
Latvijas pārstāve Eiropas Padomes Komisijā tiesu sistēmas efektivitātes paaugstināšanai (Council of Europes’s Commission for the Efficiency of Justice - CEPEJ) Satversmes tiesas tiesnese Aija Branta prezentēja šīs komisijas ziņojumu par Eiropas tieslietu sistēmas novērtējumu par 2010. gadu.
Ziņojums ietver datus par 46 Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, tiesu sistēmas stāvokli 2010. gadā. Šis ir ceturtais šāda apjoma pētījums Eiropā, kas informē par situāciju tiesu sistēmās, kā arī norāda uz nepilnībām un nepieciešamajām reformām, lai veicinātu tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanu.
Ziņojums sniedz salīdzinošu vērtējumu par valstu finansējumu tieslietu sistēmām, informāciju par tiesnešu karjeras attīstības iespējām, alternatīvām strīdu risināšanas metodēm, tiesu darbiniekiem un citiem jautājumiem. Ziņojumā atrodami statistikas dati par lietu izskatīšanas termiņiem un lietu uzkrājumiem un citiem rādītājiem katrā no valstīm.
Kā secināms no ziņojuma, Latvijas tiesu efektivitātes rādītāji salīdzinoši nav zemākie, kaut, salīdzinot ar citām valstīm tiesu sistēmai piešķirtais finansējums ir neliels (vidēji Eiropā 37 eiro uz vienu valsts iedzīvotāju gadā, Latvijā – 16,5).
Kā vienu no Latvijas problēmjautājumiem ziņojuma autori norāda Latvijas niecīgo finansējumu valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai – vidēji Eiropā tas ir 6,8 eiro gadā uz vienu iedzīvotāju, Latvijā – 0,4 eiro. Tas ietekmē ne tikai maznodrošināto iedzīvotāju iespējas saņemt juridisku palīdzību, bet arī tiesvedības ilgumu un kvalitāti kopumā,- secināja A.Branta.
Savukārt kā otrs tika prezentēts pēc Tieslietu padomes pasūtījuma veiktais pētījums „Tiesnešu neatkarības nodrošināšana spēkā esošajos normatīvajos aktos. Teorētiskā pamatojuma izstrāde nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus”. Pētījuma autore Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna analizējusi Latvijas normatīvo regulējumu tiesnešu neatkarības nodrošināšanai.
Autore, analizējot spēkā esošos normatīvos aktus, kas regulē tiesu un tiesnešu darbību, un izmantojot Satversmes tiesas nolēmumus, citu valstu Konstitucionālo tiesu nolēmumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas Speciālā ziņotāja tiesnešu neatkarības jautājumos Ziņojumus un citus starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus, veikusi analīzi par izpildvaras (Ministru kabineta, Tieslietu ministrijas un tieslietu ministra) un Saeimas kompetenci tiesu varas jomā, kā arī par Tieslietu padomes kompetenci un iespējamo, pieļaujamo un nepieciešamo funkciju pārdali.
Nevirzīs Saeimai priekšlikumu atbrīvot Ziedoni Strazdu no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ
Atkārtoti skatot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša Ziedoņa Strazda iesniegumu par viņa atbrīvošanu no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ, Tieslietu padome arī šajā sēdē pieņēma lēmumu nevirzīt Saeimai priekšlikumu par tiesneša atbrīvošanu no amata šī iemesla dēļ.
Pieņemot lēmumu, tika ņemti vērā padomes sēdē paustie argumenti, ka tiesneša papildus iesniegtie viņa veselības stāvokli raksturojošie dokumenti joprojām nav pietiekami, lai atzītu, ka tiesnesim nav iespējams turpināt pildīt tiesneša amata pienākumus un tas būtu par pamatu tiesneša atbrīvošanai no amata saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 82. panta trešo daļu. Turklāt Saeimā atrodas vēl neizlemts Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums ar ierosinājumu atbrīvot tiesnesi Strazdu no tiesneša amata, ko negrozītu atstājusi Disciplinārtiesa.
Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi pārceļ amatā uz Centra rajona tiesu
Tieslietu padome nolēma pārcelt tiesnesi Unu Melamedu tiesneša amatā no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu.
Tiesnese bija pieteikusies konkursā uz vakanto tiesneša amata vietu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.
Neatbalsta imunitātes atcelšanu prokuroru saukšanai pie administratīvās atbildības
Izskatot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūgumu sniegt Tieslietu padomes viedokli par likumprojektu grozījumiem Prokuratūras likumā, kas paredz imunitātes atcelšanu prokuroru saukšanai pie administratīvās atbildības, Tieslietu padome nolēma šobrīd neatbalstīt ierosinātos likuma grozījumus.
Diskusijās par šo jautājumu cita starpā tika norādīts, ka disciplināratbildība, kas šobrīd par administratīvajiem pārkāpumiem paredzēta gan tiesnešiem, gan prokuroriem, nav imunitātes priekšrocība, bet, gluži pretēji – vēl lielāka atbildība nekā sods par administratīvo pārkāpumu.
Juridiskās pārstāvības izmaksu segšana jānosaka nacionālajos normatīvos
Tieslietu padome pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas informāciju par juridiskās pārstāvības izmaksu segšanas problēmjautājumiem. Tieslietu ministrs vērsis uzmanību, ka tiesu praksē nacionāla rakstura lietās un pārrobežu lietās veidojas situācijas, kurās izmaksas ievērojamos apjomos par aizstāvības nodrošināšanu tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Kriminālprocesa likuma normas, tulkojot kopsakarā ar tiesību aktos noteikto regulējumu par juridisko palīdzību, nedod skaidrojumu par to, kādā veidā būtu veicama samaksa juridiskās palīdzības sniedzējiem, ko ir uzaicinājusi persona, kas ir ārvalstnieks.
Tieslietu padome atzina, ka minētais jautājums jārisina likumdošanas ceļā, precizējot šobrīd spēkā esošo kārtību.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211