Tieslietu padome neatbalsta ierosinājumu par Augstākās tiesas Disciplinārtiesas pārveidošanu par vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietu pārsūdzībai, bet uzskata par iespējamu efektivizēt un pilnveidot esošo disciplinārlietu pārsūdzēšanas kārtību.
Šobrīd Disciplinārtiesā var pārsūdzēt tiesnešu un prokuroru disciplinārlietās pieņemtos lēmumus, savukārt zvērinātu advokātu, notāru un tiesu izpildītāju disciplinārlietas pārsūdzamas administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likuma kārtībā.
Reformas projektā tiek rosināts Augstākās tiesas Disciplinārtiesu pārveidot par vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietu pārsūdzībai, kā galveno argumentu minot ilgos lietu izskatīšanas termiņus administratīvajā procesā. Zvērinātu advokātu padomes, Zvērinātu Notāru padomes un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji Tieslietu padomes sēdē akcentēja gan ilgos tiesvedības procesus administratīvajās tiesās, gan to, ka arī brīvo juridisko profesiju tiesu sistēmai piederīgās personas iekļaujas tiesu sistēmā.
Izvērtējot virzītās reformas lietderību, Disciplinārtiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda viedokli, ka ilgos administratīvo lietu izskatīšanas termiņus iespējams mazināt ar pārsūdzības instanču samazināšanu un piešķirot šīm lietām prioritāru statusu. Vienotu tiesu praksi valsts amatpersonu disciplinārlietām, kas arī tiek pausts kā arguments izmaiņu nepieciešamībai, jau šobrīd nodrošina Administratīvo lietu departaments. Savukārt Administratīvo tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Jānis Neimanis aicināja uzticēties arī pirmo instanču tiesnešiem, bet apgabaltiesai aktīvāk izmantot jau šobrīd likumā noteiktās tiesības atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību, kas arī tiesāšanās procesu padarītu efektīvāku.
Ilze Freimane atgādināja Disciplinārtiesas izveidošanas mērķi – tiesnešu disciplinārlietu pārsūdzības iespēja, kas līdz tam netika nodrošināta.
Gan Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, gan Augstākās tiesas tiesneši uzsvēra arī tiesu reformā paredzēto, ka Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instances tiesa, bet šajā koncepcijā Disciplinārtiesa paredzēta kā apelācijas instance.
Turklāt, veicot izmaiņas, disciplināratbildības sistēma būtu jāskata kompleksi un vienota kārtība būtu veidojama jau no pašiem disciplinārlietas ierosināšanas pamatiem. Tas nozīmē fundamentālu sistēmas reformu, kurai šobrīd nav ne nepieciešamības, ne Augstākās tiesas iespējamās kapacitātes iesaistīties reformas realizēšanā.
Tieslietu padome uzskatīja, ka Augstākās tiesas plēnuma viedoklis ir jārespektē un jāefektivizē esošā disiciplinārlietu pārsūdzēšanas kārtība.
Lēmumu Tieslietu padome pieņēma 2016. gada 21. marta sēdē.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211