Tieslietu padome neatbalsta Ministru kabineta sagatavotos likumprojektus grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā „Par tiesu varu”, Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesnešu atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Tieslietu padome uzskata, ka nav pietiekami izvērtētas iespējas pildīt Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedumu esošās tiesnešu atalgojuma sistēmas ietvaros, ievērojot šī brīža valsts ekonomisko situāciju.
2010. gada 1. decembra Tieslietu padomes sēdes lēmumā vērsta uzmanība uz likumprojektu neatbilstību Satversmes tiesas spriedumā norādītajam, ka tiesnešu darba samaksas sistēmai demokrātiskā valstī jādarbojas ilgtermiņā un jaunas sistēmas izveide krīzes, tātad pārejošas situācijas ietekmē neatbilstu tiesu un tiesnešu neatkarības principam.
Likumprojekti nenodrošina tiesnešu atalgojuma reālās vērtības nesamazināšanos un neparedz periodisku tiesnešu amatalgas pārskatīšanu.
2010. gada 18. janvāra Satversmes tiesas spriedums pieļauj īslaicīgu tiesnešu atlīdzības samazināšanu, ja pastāv nopietni, sociāli attaisnojami iemesli un tā tiek samazināta, ievērojot Satversmē nostiprinātos principus. Tieslietu padome uzskata, ka veids, kādā Ministru kabineta sagatavoties likumprojekti samazina tiesnešiem likumā noteikto atlīdzību, neatbilst Satversmes 83. pantam par tiesnešu neatkarību un Satversmes tiesas spriedumam.
Samazinot tiesnešiem likumā noteikto atlīdzību, likumprojektos nav paredzēts arī pārejas periods, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.
Tieslietu padome uzskata, ka likumprojekti izstrādāti sasteigti un šobrīd funkcionējošās tiesnešu atalgojuma sistēmas reformas nepieciešamība nav pietiekami pamatota. Tieslietu padomei nav iesniegti materiāli, kas liecinātu, ka būtu notikusi būtiska pašreizējās tiesnešu darba samaksas sistēmas novērtēšana, neatkarīgu un kompetentu ekspertu viedokļa uzklausīšana un visu apstākļu un faktu izvērtēšana, lai mainītu pašreizējo tiesnešu darba samaksas sistēmu.
Tāpat Tieslietu padome atzina, ka likumprojekti neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un rekomendācijām par tiesnešu atalgojuma noteikšanu.
Tiesnešu atalgojuma sistēma jau šobrīd ir daļa no valsts vienotās atalgojuma sistēmas, tikai noteikta atsevišķā likumā „Par tiesu varu”. Vienotā atalgojuma sistēma nenozīmē iekļaušanu vienā likumā, bet gan vienotu principu ievērošanu. Tiesneša algas piesaiste valsts institūciju amatpersonu 12. mēnešalgu grupai, kā tas paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumu projektā, ir neatbilstoša tiesnesim izvirzītajām prasībām, kompetencei, funkcijām, atbildībai un noteiktajiem ierobežojumiem.
Atbalstu Ministru kabineta sagatavotajiem grozījumu projektiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā, likumā „Par tiesu varu”, Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā pauda tikai Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.
Nr.18. Tieslietu padomes viedoklis par Ministru kabineta sagatavotajiem likumprojektiem
Neatbalsta Tieslietu ministrijas apkopoto budžeta pieprasījumu daļā par tiesnešu algām
Tā kā Tieslietu padome neatbalsta likumprojektus par tiesnešu iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā, tā neatbalsta arī Tieslietu ministrijas apkopoto zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu daļā par tiesnešu atlīdzību, kas sagatavots saskaņā ar šiem likumprojektiem.
Pārējā daļā Tieslietu ministrijas apkopoto budžeta pieprasījumu Tieslietu padome atbalstīja iepriekšējā Padomes sēdē 25. novembrī.
Tiesnešu karjeras jautājumi
Tieslietu padome atbalstīja Zemgales apgabaltiesas tiesneses Regīnas Knabes iecelšanu Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieces un Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas amatā.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesneša vakances laikā tiesneša pienākumus tiesu palātā no 2011. gada 1. janvāra uzdeva pildīt Zemgales apgabaltiesas tiesnesim Vilim Donānam.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211