Par Tieslietu padomes 2013. gada 22.aprīļa sēdē izskatītajiem jautājumiem
Tieslietu padome izvērtē plānotos plašos grozījumus likumā „Par tiesu varu”
Tieslietu padome atbalsta lielu daļu no paredzētajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, taču vairāki grozījumi vai to ieviešanas mehānismi netika akceptēti, izskatot tos Tieslietu padomes 2013. gada 8. un 22. aprīļa sēdēs.
Tiesu darba organizācija un lietu izskatīšanas procesu uzlabošana
Tieslietu padome atbalsta lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības ieviešanu tiesās, kas paredz katrā tiesā nosacīt lietu izskatīšanas termiņu standartu un tiesas priekšsēdētāja pārraudzību lietu izskatīšanas faktiskajiem termiņiem.
Taču nepiekrīt, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam ar apgabaltiesas priekšsēdētāju jāsaskaņo tiesas darba plānu attiecīgajam gadam, norādot plānotās lietu izskatīšanas ilguma robežas, bet apgabaltiesas priekšsēdētājam ar tieslietu ministru jāsaskaņo lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā.
Tieslietu padome akceptē tiesas nolēmumu publicēšanu mājaslapā internetā un tiesas sēžu kalendāra veidošanu, iekļaujot tajā informāciju par zvērinātu advokātu un prokuroru darba grafiku un aizņemtību.
Tiesu priekšsēdētāju pilnvaru un atbildības palielināšana
Likums tiek papildināts ar jauniem tiesu priekšsēdētāju pienākumiem. Paredzēts, ka tiesas priekšsēdētājs uzrauga tiesas darba organizāciju, veicina vienotu tiesu praksi tiesā, nodrošina tiesas darba atklātumu, uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā, veicina profesionālās ētikas normu ievērošanu tiesā.
Tiesas priekšsēdētājam tiek dotas pilnvaras pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesnešu tiesvedībā esošajās lietās, pieprasīt tiesnesim paskaidrojumus par tiesneša darba organizācijas jautājumiem un dot rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei.
Taču Tieslietu padome neuzskata, ka tiesas priekšsēdētājam būtu jāveic lietu pārdale starp tiesnešiem, ja tiesnesis bez pamatota iemesla nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Tieslietu padome piekrīt izmaiņām izmeklēšanas tiesnešu darba organizācijā. Šos tiesnešus pienākumu pildīšanai nenorīkos rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs, kā līdz šim, bet apgabaltiesas priekšsēdētājs noteiks tās rajona (pilsētas) tiesas apgabaltiesas teritorijā, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, kā arī noteiks izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā.
Likuma grozījumos paredzēts ierobežot tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu, nosakot, ka viena un tā pati persona var būt par tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus piecu gadu termiņus pēc kārtas. Tieslietu padome neatbalsta šādus ierobežojumus, bet piekrīt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja viena pilnvaru termiņa ilgums tiek samazināts no līdzšinējiem septiņiem uz pieciem gadiem.
Lietu piekritības un strukturālās reformas
Tieslietu padome atbalsta tā sauktās „tīrās” trīspakāpju tiesu sistēmas ieviešanu Latvijā, līdz ar to grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas nosacīs, ka rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance visām civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, bet apgabaltiesa tikai apelācijas instance, ja likumā nav noteikts citādi.
Attiecībā uz Augstāko tiesu Tieslietu padome principiāli atbalsta strukturālo reformu, kas paredz likvidēt Tiesu palātas un Augstākajā tiesā saglabāt tikai kasācija instanci, taču uzskata, ka likuma pamatpantos līdz palātu likvidācijai jāsaglabā esošo Augstākās tiesas struktūru, bet pārejas noteikumos jānorāda konkrēts datums, līdz kuram pastāvēs Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta. Turklāt Tieslietu padome atbalsta Civillietu tiesu palātas reorganizācijas termiņa saīsināšanu (bija paredzēts, ka palāta strādā līdz 2018.gada 31.decembrim), vienlaikus vēršot uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt atbilstošu un savlaicīgu normatīvo regulējumu šai reformai.
Saistībā ar Augstāko tiesu vēl viens principiāls priekšlikums - likumprojektā paredzēts jaunās Augstākās tiesas trīs kasācijas instances struktūrvienības saukt par departamentiem, atsakoties no Senāta vārda, taču Tieslietu padome uzskata, ka vēsturiskais Senāta nosaukums jāsaglabā, tādēļ rosina aizstāt likumprojektā minēto vārdu „departaments” ar vārdu „Senāts”.
Tiesnešu karjera
Tieslietu padome atbalsta, ka visu līmeņu tiesu tiesnešiem amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi un, beidzoties tiesneša pilnvarām pēc šī vecuma sasniegšanas, nav vajadzīgs Saeimas balsojums par tiesneša atbrīvošanu no amata.
Arī pārceļot tiesnesi amatā zemāka līmeņa tiesā, varētu iztikt bez Saeimas balsojuma, lēmuma pieņemšanu deleģējot Tieslietu padomei.
Tieslietu padome piekrīt, ka tiesnesi atstādina no amata, ja pret viņu ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess, taču par to būtu jālemj Tieslietu padomei, nevis tieslietu ministram, kā tas paredzēts grozījumu likumprojektā.
***
Šie ir būtiskākie Tieslietu padomes viedokļi par grozījumiem likumā „Par tiesu varu”. Likumprojektu Tieslietu padome izvērtēja pēc Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas lūguma sniegt padomes viedokli pirms likumprojekta trešā lasījuma Saeimā.
Par Satversmei atbilstošām uzskata senatoru kolēģijas tiesības atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību
Tieslietu padome piekrīt Augstākās tiesas viedoklim, ka senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī gadījumā, kad nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
Tāpat kā Augstākā tiesa, arī Tieslietu padome uzskata, ka apstrīdētā norma nesamazina tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumu un nodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu. Ar minētās normas iekļaušanu likumā tika risināts jautājums par Senāta Civillietu departamenta darba uzlabošanu un optimizēšanu, lai nodrošinātu kasācijas instances tiesas funkciju efektivitāti tieši problemātisko tiesību jautājumu lemšanā un judikatūras veidošanā.
Viedokli par Satversmes tiesā ierosināto lietu „Par Civilprocesa likuma 464.1panta otrās daļas 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam” Tieslietu padome formulēja tādēļ, ka ir atzīta par pieaicināto personu Satversmes tiesas lietā.
Tiesnešu karjeras jautājumi
Tieslietu padome noteica, ka Līgai Biksiniecei-Martinovai, ko Saeima iecēlusi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi, tiesneša pienākumi pildāmi Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tieslietu padome atbalstīja Ogres rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ligitas Ertmanes iecelšanu Ogres rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211