Sabiedrības attieksmi pret tiesu sistēmu veido ne tikai tiesas un tiesneši, bet lielā mērā arī citu tiesvedības procesā iesaistīto amatpersonu darbība un attieksme – secināts pētījumā par tiesu uzticamību un korupcijas uztveri tiesu darbībā.
Pēc Tieslietu padomes pasūtījuma veiktā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas veido sabiedrības visai kritisko attieksmi pret tiesām, un meklēt risinājumus attieksmes maiņai. Ar pētījumu secinājumiem un ieteikumiem Tieslietu padome iepazinās 17.februāra sēdē.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece socioloģisko zinātņu doktore Ieva Kārkliņa, iepazīstinot ar pētījumu, norādīja uz galvenajiem faktoriem, kas veidojuši aptaujāto respondentu viedokli par tiesām – tie, pirmkārt, ir garie lietu izskatīšanas procesi, informācijas trūkums, saskaroties ar tiesvedību, nepieciešamība pašam ļoti izteikti aktīvi iesaistīties procesā, tiesas noslēgtība no sabiedrības, mediju informācija un tiesneša lēmumi, kas dažkārt šķiet subjektīvi.
Pētnieki norāda, ka sabiedrības uztverē ar tiesas darbu saistās ne tikai tiesnešu un tiesas darbinieku, bet arī to amatpersonu, kas nepieder pie tiesām – policista, izmeklētāja, prokurora, advokāta un tiesu izpildītāja, darbs, un negatīva pieredze saistībā ar to darbībām nereti veido arī skeptisko attieksmi pret tiesām. Viskritiskāk vērtētie speciālisti tiesu sistēmā ir zvērinātie tiesu izpildītāji un valsts apmaksātie advokāti.
Uzsverot mediju nozīmi sabiedrības informēšanā par tiesu darbu, autori norāda, ka arī mediju saturs pētījuma dalībnieku vidū netiek vērtēts viennozīmīgi. Tajā pašā laikā tiek atzīts, ka informācijā ieklausās un fakts, ka plašsaziņas līdzekļi informē par noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem saistītas (un par kuriem tiek sodītas) tiesu sistēmā strādājošās amatpersonas, apstiprina korupcijas mazināšanos tiesu sistēmā.
Pētījuma noslēgumā sniegti arī ieteikumi tiesu uzticamības stiprināšanai un tiesu tēla veidošanai sabiedrībā.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda – tas, ka pati Tieslietu padome iniciējusi šādu pētījumu un to publisko, liecina, ka tiesu sistēmai rūp savs tēls un sabiedrības attieksme pret to. „Tikai no mums pašiem atkarīgs, vai identificētās problēmas radīs risinājumu, vai spēsim vairot sabiedrības uzticību,” saka Tieslietu padomes priekšsēdētājs, uzsverot, ka Tieslietu padomes rīcībā nodots nopietns, apjomīgs pārdomu materiāls.
Tieslietu padome atzina par nepieciešamu turpmāk strādāt pie pētījumā identificēto problēmu un ieteikumu analīzes.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211