Tieslietu padomes sēdes, kurā tiek skatīts jautājums par maksātnespējas procesu tiesvedību vērtējumu publiskajā telpā, turpinājums notiks pirmdien, 2018. gada 5. februārī. Jautājuma izskatīšanu Tieslietu padome sāka 2018. gada 22. janvāra sēdē.
Lai Tieslietu padomes locekļi, pirms pieņemt lēmumu, gūtu visaptverošu priekšstatu un informāciju, un noskaidrotu, vai mediju publikācijās izpētītais laika posms (2008.–2014.gads) pilnībā vai daļēji ir savietojams ar situāciju šobrīd, tika uzklausīta virkne pieaicināto ar tiesu sistēmu saistīto personu.
Tieslietu padome uzklausīja Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājas Edītes Vernušas, tiesneša Aigara Strupiša un zinātniski analītiskā padomnieka Riharda Gulbja skaidrojumu par situāciju maksātnespējas jomā, tiesu lomu šo lietu izskatīšanā un ierosinājumus tiesu sistēmas darbības pilnveidošanai, kā arī tieslietu ministra padomnieka Edgara Stafecka pārskatu par normatīvo aktu grozījumiem maksātnespējas jomā. Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane iepazīstināja ar tiesu prakses pētījumiem un judikatūras veidošanu maksātnespējas lietu kategorijā. Uzklausīti arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Anita Kovaļevska, Latvijas tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš un Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, kā arī Tieslietu padomes locekļu viedokļi.
Vienprātīgs bija atzinums, ka pēdējos gados, salīdzinot ar situāciju 2008.–2014.gadā, ir notikušas būtiskas pozitīvas pārmaiņas maksātnespējas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā. Tāpat visi bija vienisprātis, ka atbildes uz jautājumiem, ko mediji aktualizējuši, ir būtiskas gan sabiedrībai, gan pašai tiesu sistēmai, taču atšķirīgi bija viedokļi par formu un metodi, kā pie tām nonākt. Vairums runātāju uzsvēra, ka atbilžu gūšanas mērķim nevajadzētu būt izmeklēt un pierādīt konkrētu tiesnešu vainu vai arī viņus attaisnot, bet gan saprast iemeslus tiesu praksei un statistikai, kas radījuši šaubas par tiesu darba godprātību.
Diskusija atklāja arī citus virzienus tiesu sistēmas darba pilnveidošanai. Piemēram, tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtības pilnveidošana, Tiesnešu disciplinārkolēģijas pilnvaru paplašināšana.
Tieslietu padomes sēdē tika pasludināts pārtraukums, lai dotu laiku padomes locekļiem, apkopojot un izvērtējot sēdē dzirdēto informāciju un viedokļus, sagatavot savus juridiski korektus un reāli izpildāmu priekšlikumus padomes turpmākajai rīcībai.
Tieslietu padomes sēde turpināsies 2018. gada 5. februārī Augstākās tiesas 146.zālē, sākums plkst.11.00.
Žurnālistiem caurlaides jāpiesaka Komunikācijas nodaļā, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam – pasei vai ID kartei.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211