Latvijā radīta jauna tiesu sistēmas institūcija – Tieslietu padome. Ar 2010. gada 3. jūniju spēkā stājas Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas paredz izveidot šādu koleģiālu institūciju, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs būs arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Pastāvīgie Tieslietu padomes locekļi būs Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs. Vēl Tieslietu padomes sastāvā ir viens Augstākās tiesas Plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti locekļi.
30. augustā Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce jeb Plēnumu, lai ievēlētu Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus. Savukārt Latvijas tiesnešu konference notiks 3. septembrī, un tajā ievēlēs vienu Tieslietu padomes locekli no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs no rajonu (pilsētu) tiesnešu vidus un divus no apgabaltiesu tiesnešu vidus. Pirmo Tieslietu padomes sēdi Augstākās tiesas priekšsēdētājam jāsasauc ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu Tieslietu padomes locekļu ievēlēšanas.
Ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” mazinātas tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus, kas skar tiesu sistēmu vai atsevišķa tiesneša karjeru. Turpmāk attiecīgo lēmumu pieņemšana nodota Tieslietu padomes ziņā vai noteikts, ka Tieslietu padome jāiesaista lēmumu pieņemšanā. Likums noteic tiesu sistēmas jautājumus, kuru izlemšana notiek pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, kā arī gadījumus, kad nepieciešama lēmuma saskaņošana ar Tieslietu padomi vai Tieslietu padomes viedokļa uzklausīšana.
Tieslietu padome tiks iesaistīta tiesnešu karjeras jautājumu izlemšanā, vērtēs ģenerālprokurora, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus, kā arī lems par dažādiem tiesu sistēmas organizatoriskiem jautājumiem. Papildus tam likumdevējs piešķīris Tieslietu padomei tiesības apstrīdēt Satversmes tiesā normatīvo aktu atbilstību Satversmei, ja tie skar tiesu varas jautājumus.
Likumā paredzēts, ka Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas Administrācija, taču papildus finansējums jaunās institūcijas darbībai Augstākajai tiesai nav piešķirts.
Tieslietu padomes izveidošana bija paredzēta jaunajā Tiesu iekārtas likumprojektā, kura izstrādāšana ir apstājusies kopš 2002. gada. Saeimas Apakškomisija darbam ar Tiesu iekārtas likumu izšķīrās par Tieslietu padomes ieviešanu spēkā esošā likuma „Par tiesu varu” sistēmā un sagatavoja attiecīgus grozījumus.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis 67020396