2019.gada 26.aprīlī Briselē publiskots 2019.gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), kurā jau kopš 2013.gada tiek analizētas un salīdzinātas tieslietu sistēmas ES dalībvalstīs. Ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo datu iegūšanā piedalījušās visas ES dalībvalstis.
2019.gada izdevumā ir attīstīti virzieni, kas pēta tiesu varas neatkarības aspektus, kā arī Tieslietu padomju darbību un citu valsts varas atzaru iesaisti tiesu varas darbā, lai novērstu politisko kontroli pār tiesu lēmumiem. Sniegts arī īpašs apskats par pārkāpumu procedūras norisi pret Poliju, kā arī Ungārijas situāciju. Minētajās valstīs norisinās strīdīgas tieslietu reformas.
Šajā gadā EU Justice Scoreboard pirmo reizi tiek piedāvāts apkopojums par šādiem tiesu darba rādītājiem:
- detalizēts tiesu sistēmu finansējuma izlietojums;
- augstāko tiesu spiedumu kvalitātes standarti;
- vadības sviras pār nacionālajām izmeklēšanas iestādēm, prokuroru iecelšana un atcelšana;
- disciplinārlietu pret tiesnešiem procesā iesaistītās institūcijas;
- lietu sadales standarti un prakse.
Pirmajā instancē saņemto civillietu, administratīvo un citu lietu skaits Latvijā tradicionāli ir salīdzinoši zems: ap 3–4 lietām uz 100 iedzīvotājiem (saskaņā ar 2017.gada rādītājiem 19.vietā aiz Dānijas, Lietuvas, Igaunijas, Itālijas u.c.), vienlaikus saglabājot vidēji augstu tiesnešu skaitu – 25 uz 100 000 iedzīvotājiem. Proporcionāli Latvijā ir augstāks tiesnešu skaits nekā Vācijā, Igaunijā, Nīderlandē, Dānijā u.c.
Apskatot vidējo civillietu un komerclietu izskatīšanas termiņu visās trīs tiesu instancēs 2017.gadā, Latvija uzrāda vidējus rādītājus. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, otrajā instancē lietas Latvijā tiek izskatītas visātrāk. Tomēr kaimiņvalstis būtiski apsteidz ar pirmajā tiesu instancē izskatīto lietu termiņiem.
Strīdīgu administratīvo lietu izskatīšanas termiņu ziņā Latvija ierindojas 9.vietā – starp Nīderlandi un Somiju. Tāpat kā 2018.gadā, arī šogad Lietuva un Igaunija ir izvirzījušās līderpozīcijās Eiropā.
Šā gada ziņojums izdalījis vairākas lietu kategorijas, kurās salīdzināti lietu izskatīšanas ātruma rādītāji: konkurences lietas, ES preču zīmju lietas u.c. Latvijas lietu izskatīšanas ilgums pārsvarā visās kategorijās svārstās vidējā Eiropas valstu līmenī, izņemot naudas atmazgāšanas lietas. 2017.gadā šajā kategorijā izskatīto lietu ilgums pirmajā instancē (800 dienas) vairākkārt pārsniedzis daudzu valstu termiņus (Igaunijā, Bulgārijā, Beļģijā, Čehijā, Lietuvā, Nīderlandē u.c.).
Tiesiskās palīdzības pieejamības un tiesu nodevu apmēru ziņā Latvija savas pozīcijas kopš pagājušā gada nav īpaši uzlabojusi. Piemēram, Latvijā ir piektā augstākā tiesas nodeva (ap 20% no prasības summas) maza apmēra patērētāju tiesību strīda izskatīšanai tiesā (aiz Kipras, Somijas, Portugāles un Igaunijas).
Šajā gadā Eiropas Komisija punktu sistēmā salīdzinājusi publicēto spriedumu pieejamības kvalitatīvo saturu. Šajā ziņā līderes ir Austrija, Vācija, Spānija, Rumānija un Slovākija, kurās pilnībā nodrošināta datu aizsardzība, meklēšana pēc atslēgvārdiem, pieejams ECLI kods, datu bāze atjaunota vismaz reizi mēnesī, pastāv bezmaksas pieeja. Vienīgais rādītājs, kurā Latvija vēl nav saņēmusi maksimālo novērtējumu, ir nepilnīga atlase pēc atslēgvārdiem.
Līdzīgs punktu vērtējums sniegts par alternatīvo strīdu risināšanas metožu ieviešanu ES dalībvalstīs. Latvija ieguvusi vidēji augstu punktu skaitu – 25 – līdzīgi kā Bulgārija. Līdere šajā jomā ir Vācija, kura ieguvusi maksimālo 45 punktu novērtējumu.
Ziņojumā iekļautie apskati par tiesnešu mācību saturu norāda, ka Latvijas tiesneši ierindojas augstajā trešajā vietā attiecībā uz ES tiesību apguvi tiesnešu vidū (apmeklējums virs 100%). Tāpat salīdzinošie dati liecina, ka vienīgi Latvijā un Zviedrijā tiesneši apgūst zināšanas tikai tieslietu jomā (visās citās dalībvalstīs nozīmīgu daļu ieņem arī tiesnešu ētikas, tiesu vadības un IT prasmju apguve).
Latvija un Ungārija 2017.gadā ir līderes Eiropā attiecībā uz tiesas klientu aptaujām (dažādas jautājumu grupas). Vienlaikus Ziņojumā iekļautie Eirobarometra pētījumu rezultāti par tiesu neatkarības uztveri sabiedrībā pēdējos gados nav īpaši mainījušies. Izvērtējams, kāpēc Latvijas sabiedrībā 2019.gadā mazliet palielinājies to respondentu skaits, kuriem nav viedokļa par tiesu neatkarību valstī. Mēreni pozitīvas tendences iezīmējuši apkopojumi par uzņēmēju vērtējumu par tiesu neatkarību (pozitīvs priekšstats ir 50% uzņēmējiem Latvijā, 61% Lietuvā, turpretī 45% Čehijā un 39% Igaunijā).
Ziņojumā sniegtas atsauces uz aktuālu pētījumu atziņām, ka lietu izskatīšanas termiņa samazinājums pat par 1% var palielināt uzņēmumu skaitu. Tāpat konstatēta pozitīva korelācija starp tiesu neatkarības uztveri un ārvalstu investīciju pieaugumu. Piemēram, 93% lielo uzņēmumu atbildējuši, ka regulāri pārskata tiesiskuma apstākļus (arī tiesu neatkarību) valstīs, kurās veic ieguldījumus.
Ziņojums EU Justice Scoreboard 2019 angļu valodā pieejams šeit
Informāciju sagatavoja
Tieslietu padomes sekretariāta padomniece Dace Šulmane
E-pasts: dace.sulmane@at.gov.lv, tālrunis: 67020352