Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisija (CEPEJ) 2016. gada 6. oktobrī publicējusi Ziņojumu Nr. 23 par tieslietu sistēmas darbību 45 Eiropas valstīs un vienā CEPEJ novērotāja valstī (Izraēlā). 2016. gada izdevums tapis, izmantojot 2014. gada datus.
CEPEJ Ziņojumi iznāk reizi divos gados. Tajos apkopots plašs datu un statistikas apjoms, lai raksturotu tieslietu sistēmu attīstības tendences (tiesu budžets un organizācija, tiesvedību termiņi, tiesnešu un prokuroru skaits u.c.).
Šā gada Ziņojums atspoguļo kopējo tieslietu sistēmām atvēlētā budžeta pieaugumu, tomēr secināts, ka dažās ekonomikas krīzes smagāk skartajās valstīs vēl joprojām saglabāti finanšu samazinājumi (Spānija, Grieķija, Īrija, Portugāle). Citas valstis (Latvija, Lietuva, Rumānija un Slovēnija) ir uzsākušas vai turpina atgūties no krīzes, palielinot budžetu.
Vienlaikus tiesu klienti maksā arvien vairāk, lai finansētu tieslietu sistēmu. Vairāk nekā ceturtdaļā valstu tas notiek nodokļu un nodevu veidā, sedzot vairāk nekā 20% tieslietu sistēmas izmaksu (Latvijā – 22%). Nodokļu maksātājs nav vienīgais, kas uztur sistēmu, jo tiesas klientam ir jāveic arī savs finanšu ieguldījums (izņēmumi Francija un Luksemburga, kurās ir bezmaksas pieeja tiesai, kā arī Austrija, kurā tieslietu sistēmu pilnībā finansē tās klienti). Ja aplūko konkrētākus datus par tiesu sistēmas pašfinansēšanos, tad Latvijā tiesu klienti sedz 33% izmaksu, Igaunijā 36%, Lietuvā 12%.
Kopumā valstīs ir stabils tiesnešu skaits: vidēji 21 tiesnesis uz 100 000 iedzīvotājiem. Tomēr tiek atzīmēts, ka Centrālajā un Austrumeiropā ir vidēji vairāk tiesnešu nekā Rietumeiropā. Šajās valstīs pārsvarā pastāv tikai profesionālo tiesnešu korpuss, nepastāvot piesēdētāju institūtam (kas ir būtiska iezīme anglo-sakšu tiesību sistēmā un Ziemeļeiropā).
Lielu publicitāti Eiropas tieslietu medijos parasti gūst dati par vīriešu un sieviešu proporciju tiesneša amatā. Augstākais un zemākais sieviešu tiesnešu īpatsvars Eiropā:
Slovēnija 78%
Latvija 77%
Rumānija 74%
Azerbaidžāna 11%
Armēnija 23%
Ziemeļīrija un Skotija 23%.
Jaunākajā ziņojumā tiek secināts, ka pastāv tendence palielināties tiesās saņemto krimināllietu skaitam.
Prokuratūras institucionālais regulējums, īpaši attiecībā uz izpildvaru, dažādās valstīs ir atšķirīgs. Konstatēts, ka apjomīgākais darba apjoms prokuroriem ir Francijā, Austrijā, Īrijā un Itālijā. Īpaši atzīmēts, ka Centrālajā un Austrumeiropā ir izteikti liels prokuroru skaits attiecībā pret salīdzinoši mazu lietu skaitu (Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Moldovā, Melnkalnē, Slovākijā un Polijā).
Pastāv ļoti dažāda tiesu teritoriju organizācija, un 2014. gadā 28 valstis bija norādījušas, ka tiek veikta tiesu reforma, lai paaugstinātu tiesu darba efektivitāti: attīstītu jaunās tehnoloģijas, pielāgotos demogrāfijas izmaiņām un uzlabotu tiesu ēku un īpašumu pārvaldību. Kopumā Eiropā samazinās tiesu skaits, palielinoties to lielumam un specializācijai.
12 valstīs tiesu skaits ir zems: mazāk nekā viena tiesa uz 100 000 iedzīvotājiem, pusē valstu ir mazāk nekā 1,4 pirmās instances tiesu uz 100 000 iedzīvotājiem. Tikai divās valstīs tiesu skaits ir būtiski lielāks: 5 – Portugālē, 6,5 – Krievijā. Tomēr šie rādītāji jāskata kontekstā ar ģeogrāfisko tiesu ēku izvietojumu konkrētā teritorijā, kā arī ar tiesu lielumu. Dažas valstis ir izvēlējušās koncentrēt tiesu sistēmu un uzturēt mazu skaitu lielās tiesas, kamēr citas izvēlas mazāku tiesu pārklājumu valsts teritorijā. Jāatzīmē, ka atsevišķās valstīs vienā ēkā ir apvienotas vairākas tiesas (juridiskās vienības) – Austrijā, Francijā, Krievijā. Citās valstīs viena tiesa (juridiskā vienība) atrodas vairākās adresēs – tā tas ir Bosnijā un Hercogovinā, Horvātijā, Igaunijā, Somijā, Latvijā, Šveicē. Īpašs piemērs ir Īrija, kurā ir četras pirmās instances tiesas, kas izvietotas vairāk nekā 90 dažādās vietās.
Ziņojumā norādīts, ka tiesu reformas ne vienmēr sniedz plānotos ietaupījumus, kā arī ne vienmēr tiek veiktas, pilnībā konsultējoties ar tiesu pārstāvjiem. Reformas vienmēr ir īpašs izaicinājums tiesu pārklājuma nodrošināšanai un klientu pieejas tiesai nodrošināšanai.
Kopumā Eiropā tiek veicināta alternatīvo strīdu risināšanas metožu izmantošana. Ziņojumā ierosināts pievērst lielāku uzmanību tam, kā tas ietekmē tiesu vispārējo noslodzi, kā arī līdzekļiem, lai finansētu šos pasākumus.
Šogad Ziņojumam pievienots jauns tematiskais apskats par informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanu tiesās.
Latvija šajā apskatā minēta kā viena no valstīm, kurās IT sistēma kopumā ir ļoti labi attīstīta un ieviestas vairākas novitātes: pilotprojektu ietvaros uzsākta pieteikumu iesniegšana e-pastā (līdzās Čehijai, Somijai un Serbijai), kā arī personas ar zemiem ienākumiem var tiešsaistē pieteikt valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesas izdevumu segšanai (tādas iespējas ir ceturtdaļā dalībvalstu: Austrijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Ungārijā, Norvēģijā, Spānijā, Zviedrijā, Šveicē, Turcijā un Ukrainā). Tomēr Ziņojuma autori vērš uzmanību uz to, ka augsta IT sistēmu attīstība nenodrošina tiešu saikni ar tiesu efektivitātes paaugstināšanos: tas ir būtisks, bet ne noteicošais faktors. Atzīmēts, ka daudzās valstīs (tostarp Latvijā) IT faktiskais nodrošinājums tiesās gan nenozīmē, ka tas sistemātiski būtu noregulēts arī procesuālajos likumos. Konstatēts, ka daudzās Eiropas valstīs arvien aktīvāk tiek attīstītas tiešsaistes procedūras, lai uzturētu lietu materiālus, arī izskatītu atsevišķu kategoriju lietas.
Visi CEPEJ ziņojumi un pārskati pieejami angļu valodā mājaslapā.
Informāciju sagatavoja
Dace Šulmane, padomniece Tieslietu padomes jautājumos
Dace.sulmane@at.gov.lv, 67020352