Diskutē par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz reorganizēt tiesu sistēmu
Plašākas diskusijas Tieslietu padomes 10.janvāra sēdē notika par tiesu sistēmas strukturālajām reformām saistībā ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
Apspriežot Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu Tieslietu padomei paust viedokli par sagatavoto likumprojektu, Tieslietu padome nolēma izteikt viedokli tikai par likumprojekta priekšlikumu, kas paredz reorganizēt tiesu sistēmu, nosakot, ka tiesvedības instances visās krimināllietās ir rajona (pilsētas) tiesa kā pirmās instances tiesa, apgabaltiesa, kas lietas izskata apelācijas kārtībā, un Augstākās tiesas Senāts, kas izskata kasācijas kārtībā pārsūdzētu jebkuras tiesas nolēmumu. Tieslietu padome neatbalsta šādu grozījumu Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēdz Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, pirms atbilstošu grozījumu izdarīšanas likumā „Par tiesu varu”.
Tieslietu padome nākamajās sēdēs turpinās diskusiju un iespējamo modeļu izvērtēšanu saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību.
Apstiprina rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša atlases konkursa nolikumu
Tieslietu padome apstiprināja rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša atlases konkursa nolikumu, kas nosaka starp tiesnešiem izsludināta konkursa uz vakanto rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata vietu organizēšanas un norises kārtību. Plašākas diskusijas Tieslietu padomē notika par tiesneša darba novērtēšanai nepieciešamās informācijas apjomu.
Konkursa uz vakanto rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata vietu organizēšanu nodrošina Tiesu administrācija.
Ja tiesnesis pieteicies uz vakanto tiesneša amata vietu citā tāda paša līmeņa tiesā vai tiesu namā, Tieslietu padomei lēmuma pieņemšanai jāiesniedz tiesneša pieteikuma vēstuli, tiesneša dzīves un darba aprakstu, Tiesu administrācijas uzziņu par tiesneša darbu un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu.
Ja tiesnesis pieteicies uz vakanto tiesneša amatu augstāka līmeņa tiesā vai likuma „Par tiesu varu” 73.1 panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5. punktā un otrās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos, tiesnesim nepieciešams kārtot kvalifikācijas eksāmenu un nepieciešamas tiesas priekšsēdētāja un augstāka līmeņa (instances) tiesas sniegtās atsauksmes par tiesneša darbu. To izvērtējot, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sniedz atzinumu Tieslietu padomei. Ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir devusi pozitīvu atzinumu par vairākiem tiesnešiem, tā savā atzinumā var izteikt priekšlikumu par piemērotāko tiesneša kandidātu.
Par piemērotāko tiesneša kandidātu vakantajam tiesneša amatam visos gadījumos lemj Tieslietu padome un tās lēmums nav pārsūdzams.
Ja starp tiesnešiem izsludināta konkursa rezultātā vakantā tiesneša amata vieta netiek aizpildīta, Tiesu administrācija organizē atlasi uz vakanto tiesneša amatu saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumiem Nr.204 „Tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība”.
Apstiprina tiesnešu skaitu rajonu (pilsētu) tiesās un to Zemesgrāmatu nodaļās
Ar Tieslietu padomes 2012. gada 10.janvāra lēmumu noteikts, ka kopējais tiesnešu skaits rajonu (pilsētu) tiesās un to sastāvā ietilpstošajās zemesgrāmatu nodaļās ir 395, tai skaitā rajona (pilsētas) tiesās 315 tiesneši, bet zemesgrāmatu nodaļās - 80.
Tieslietu padome noteica tiesnešu skaitu katrā rajona (pilsētas) tiesā un to sastāvā ietilpstošajā zemesgrāmatu nodaļā: Administratīvā rajona tiesa - 46; Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa - 19, tās zemesgrāmatu nodaļa (ZGN) - 17; Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa - 10; Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa - 13; Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa - 24; Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa - 11; Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa - 12; Daugavpils tiesa - 14, tās ZGN - 4; Jelgavas tiesa - 13, tās ZGN - 4; Jūrmalas pilsētas tiesa - 7, tās ZGN - 2; Liepājas tiesa - 15, tās ZGN - 3; Rēzeknes tiesa - 9, tās ZGN - 2; Ventspils tiesa - 8, tās ZGN - 2; Aizkraukles rajona tiesa - 6, tās ZGN - 2; Alūksnes rajona tiesa - 4, tās ZGN - 1; Balvu rajona tiesa - 4, tās ZGN - 1; Bauskas rajona tiesa - 6, tās ZGN - 2; Cēsu rajona tiesa - 6, tās ZGN - 2; Dobeles rajona tiesa - 4, tās ZGN - 2; Gulbenes rajona tiesa - 4, tās ZGN - 1; Jēkabpils rajona tiesa - 6, tās ZGN - 2; Krāslavas rajona tiesa - 4; Kuldīgas rajona tiesa - 5, tās ZGN - 2; Limbažu rajona tiesa - 4, tās ZGN - 2; Ludzas rajona tiesa - 4, tās ZGN - 1; Madonas rajona tiesa - 5, tās ZGN - 2; Ogres rajona tiesa - 6, tās ZGN - 2; Preiļu rajona tiesa - 4, tās ZGN - 2; Rīgas rajona tiesa - 14, tās ZGN - 13; Siguldas tiesa - 4; Saldus rajona tiesa - 4, tās ZGN - 2; Talsu rajona tiesa - 4, tās ZGN - 2; Tukuma rajona tiesa - 6, tās ZGN - 2; Valkas rajona tiesa - 3, tās ZGN - 1; Valmieras rajona tiesa - 7, tās ZGN - 2.
Kopējais tiesnešu skaits nav mainījies, mainījies vienīgi to izvietojums, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām. Vienlaikus Tieslietu padome aicina Tieslietu ministriju izvērtēt tiesu noslodzi, tās samazināšanas un izlīdzināšanas iespējas.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentu vēl neapstiprina
Tieslietu padome 2012. gada 10.janvāra sēdē diskutēja arī pat Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darba pilnveidošanas iespējām, turpināja apspriest kolēģijas reglamentu, taču to vēl neapstiprināja.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211