Tiesnešu konferenci pārceļ uz rudeni
Latvijas Tiesnešu konference, ko bija paredzēts sasaukt aprīlī, pārcelta uz rudeni. Tieslietu padome šādu lēmumu pieņēma racionālu apsvērumu dēļ - lai nebūtu jāorganizē vēl vienu konferenci, kad Saeima būs izdarījusi grozījumus likumā „Par tiesu varu”, saistībā ar kuriem būs nepieciešams sasaukt tiesnešu konferenci.
Grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas šobrīd pieņemti 2. lasījumā, paredz izveidot jaunu tiesnešu atlases un profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu un atbilstoši jaunām funkcijām veidot arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju. Tieslietu padome lēma, ka lietderīgāk būtu tiesnešu konferenci sasaukt tad, kad būs nepieciešams lemt par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem.
Tieslietu padome apstiprināja arī Tiesnešu konferences nolikumu. Konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Tieslietu padomes apstiprinātais nolikums nosaka tiesnešu konferences organizatorisko sagatavošanu, konferences norisi un lēmumu pieņemšanas kārtību.
Tiesnešu konferenci Tieslietu padome sasauc ne retāk kā reizi gadā. Tieslietu padome arī nosaka konferencē izskatāmos jautājumus un ziņotājus.
Sadala apgabaltiesām un rajonu tiesām piešķirtās sešu tiesnešu amata vietas
Par vienu tiesnesi tiks palielināts tiesnešu skaits Rīgas apgabaltiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas un Kurzemes rajona tiesās, kā arī Rīgas rajona tiesā, bet Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā – par diviem tiesnešiem.
Tieslietu padome noteica tiesnešu skaitu katrā apgabaltiesā, rajona (pilsētas) tiesā un Zemesgrāmatu nodaļā un lēma par sešu papildus tiesnešu amata vietu sadali, kas ar Saeimas lēmumu no Zemesgrāmatu nodaļām pārdalītas apgabaltiesām un rajonu (pilsētu) tiesām. Pārdale notika pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, izvērtējot vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu un zemesgrāmatu tiesnešu noslodzi.
Papildus vietas tika sadalītas pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma. Ministrijas pārstāve Inese Kalniņa informēja, ka vērā ņemti tiesu priekšsēdētāju lūgumi par nepieciešamību piešķirt papildus tiesnešu amata vietas, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu. Rīgas apgabaltiesā kopā būs 57 tiesnešu vietas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 24, Vidzemes priekšpilsētas tiesā 19, Kurzemes rajona tiesā 13, Rīgas rajona tiesā 14 tiesnešu vietas.
Kopumā rajonu (pilsētu) tiesās apstiprinātas 315 tiesnešu vietas, apgabaltiesās 134, zemesgrāmatu nodaļās 80 tiesnešu vietas.
Atbalsta Biksinieci un Dimperu Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku amatos
Tieslietu padome atbalstīja Latgales apgabaltiesas tiesnešu Annas Biksinieces un Jāņa Dimpera iecelšanu Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku amatos, vienlaikus Biksinieci ieceļot Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas, bet Dimperu Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja amatā.
Anna Biksiniece kopš 1995. gada bijusi Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece un Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja, bet Jānis Dimpers ir Latgales apgabaltiesas tiesnesis kopš 1998. gada.
Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku uz pieciem gadiem amatā ieceļ tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi.
Dzintru Ameriku apstiprina par tiesnesi Administratīvajā apgabaltiesā
Ar Tieslietu padomes lēmumu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi apstiprināta Administratīvās rajona tiesas tiesnese Dzintra Amerika, kura kopš 2010. gada februāra aizvietoja prombūtnē esošu Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.
Saeima Ameriku apgabaltiesas tiesneša amatā apstiprināja 27. janvārī. Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” konkrētu apgabaltiesu, kurā tiesnesim pildāmi tiesneša pienākumi, nosaka Tieslietu padome.
Rosina bijušajai Augstākās tiesas tiesnesei Zariņai piešķirt Goda tiesneša nosaukumu
Tieslietu padome sniegs Saeimā priekšlikumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu bijušajai Augstākās tiesas tiesnesei Aivai Zariņai.
Šādu lēmumu Tieslietu padome pieņēma pēc Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja Gunāra Aigara priekšlikuma.
Aiva Zariņa par tiesnesi strādājusi no 1965. gada, par Augstākās tiesas tiesnesi - no 1995. gada līdz amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanai 2011. gada februārī. Tiesneša pienākumus pildījusi godprātīgi un profesionāli, ilgus gadus bijusi Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekle. Apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni, Tieslietu ministrijas Goda zīmi un citiem apbalvojumiem.
Likuma „Par tiesu varu” 66. pants nosaka, ka Goda tiesneša nosaukumu Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma var piešķirt tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību. Tas ir goda nosaukums, taču likums arī paredz, ka Augstākās tiesas Goda tiesnesis var aizstāt Augstākās tiesas Senāta vai Tiesu palātu tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā.
Goda tiesneša nosaukums līdz šim nav piešķirts nevienam Augstākās tiesas tiesnesim. Apgabaltiesās ir trīs Goda tiesneši - bijušais Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Kārlis Valdemiers, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Māra Marija Čerkasova un bijušais Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Roberts Lazdāns.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211