Piektdien, 18. oktobrī, Tieslietu padome lēma par vairākiem ar tiesu sistēmas attīstību un tiesnešu karjeru saistītiem jautājumiem.
Tieslietu padome apstiprināja tiesnešu, tiesas darbinieku, prokuroru un prokuroru palīgu mācību plānu 2025. gadam. Mācību plāns paredz tiesnešiem, tiesas darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem apgūt aktuālos jautājumus civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību nozarēs, kā arī starpdisciplinārās tēmas. Mācības nākamajā gadā paredzētas arī jaunieceltiem tiesnešiem un prokuroriem pirmajā darba gadā, vadītājiem tiesā un prokuratūrā, izmeklēšanas tiesnešiem, kā arī tiesu darbiniekiem, kas uzsāks darbu tiesā. Mācību plāns izstrādāts ņemot vērā mērķauditoriju izteiktās mācību vajadzības, politikas plānošanas dokumentos norādītās rekomendācijas un tiesnešu pašpārvalžu ieteiktos papildinājumus, kā arī balstoties uz projekta „Tieslietu akadēmija” izstrādātajām profesionālās pilnveides mācību programmām.
Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas un Augstākās tiesas sagatavotos rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas budžeta pieprasījumus nākamajam gadam. Tieslietu ministrija norādīja, ka 2025. gada rajona (pilsētu) un apgabaltiesu tiesu budžeta izdevumi prioritāri tiks veltīti, lai palielinātu attālināto tiesas sēžu iespējas, pārņemot no Valsts policijas apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas funkciju Tieslietu ministrijas pārziņā, tiesu telpu nomas un zemes maksas izdevumu segšanai, kā arī konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai tiesās. Savukārt Augstākās tiesas nākamā gada budžeta prioritārie pasākumi — konkurētspējīgas Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma sistēmas uzturēšana, starptautiskās sadarbības aktivitāšu īstenošana un mākslīgā intelekta ieviešana Augstākās tiesas funkciju nodrošināšanā. Pārrunājot tiesu darbinieku atalgojumu, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs sēdē uzsvēra: „Tieslietu padomes ieskatā mēnešalgu palielinājums pirmās un otrās instances tiesu darbiniekiem 2025. gadā būtu nepieciešams vismaz 12 % apmērā. Sākotnēji Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvātos rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta prioritāros pasākumus 2025. līdz 2028. gadam, kas paredzēja atlīdzības pieaugumu tiesu darbiniekiem 6 % apmērā. Tai pašā laikā, ņemot vērā nākamā gada budžeta ierobežotās iespējas, kā arī valsts ārējo drošību kā galveno budžeta prioritāti, tiesnešu un tiesu darbinieku mēnešalgu palielinājums iespējams tikai 2,6 % apmērā. Skatot informatīvo ziņojumu par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamajiem prioritārajiem pasākumiem 2025. līdz 2028. gadam, vērsu valdības uzmanību uz to, kāda šobrīd ir situācija tiesās un kāda tā sagaidāma ar tiesnešu un kvalificētu tiesas darbinieku trūkumu.”
Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā Tieslietu padomes locekļi ievēlēja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesi Ilzi Celmiņu. Tiesnese Ilze Celmiņa Tieslietu padomes locekles amatā atkārtoti ievēlēta Latvijas tiesnešu neklātienes konferencē 2024. gada 17. septembrī.
Tāpat Tieslietu padome atbalstīja Jura Jurisa kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatā. Juris Juriss ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors. 2013. gadā ieguvis tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Juris Juriss tika izvirzīts vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam, jo saistībā ar stāšanos Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatā 2024. gada 2. septembrī beidzās pilnvaru termiņš tiesnesim Artūram Kučam. Par Jura Jurisa apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā būs jālemj vēl Saeimai.
Tieslietu padome Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatā uz pieciem gadiem iecēla tiesnesi Kristīni Vanagu. Savukārt Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Ilzi Vanagu Tieslietu padome lēma pārcelt darbā Zemgales apgabaltiesā ar 2024. gada 1. novembri.
Papildu informācija:
Tieslietu padomes viena no funkcijām ir tiesnešu, tiesu darbinieku mācību programmu saturu apstiprināšana.
Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” Tieslietu padome sniedz viedokli par Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas sagatavotajiem tiesu budžeta pieprasījumiem.
Tieslietu padomei bija jāievēl Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieks, jo līdzšinējai Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniecei, senatorei Dzintrai Baltai beidzās pilnvaru termiņš Tieslietu padomes locekles amatā, un Tieslietu padomē no Augstākās tiesas tiesnešu vidus 2024. gada 9. septembrī tika ievēlēta senatore Rudīte Vīduša. Pamatojoties uz likumu „Par tiesu varu” Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē Tieslietu padome no tajā pārstāvēto tiesnešu vidus.
Pamatojoties uz Satversmes tiesas likumu, Saeimas prezidijs par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu informē Tieslietu padomi, uzaicinot sniegt viedokli.
Atbilstoši esošajai kārtībai Tieslietu padome pēc Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas atzinuma saņemšanas, lemj par kandidāta iecelšanu amatā. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Kristīnes Vanagas piemērotību tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatam.
Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” Tieslietu padomes viena no funkcijām ir pirmās instances tiesas tiesneša pārcelšana darbā apgabaltiesā. Tiesnese Ilze Vanaga uz apgabaltiesas tiesneša amata vietu pieteicās atklātā pretendentu konkursā, piedalījās apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasē, un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sniedza pozitīvu atzinumu par piemērotību darbam apgabaltiesā.