Par Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieci ievēl Dzintru Baltu
2018.gada 15.oktobrī Tieslietu padome uz sēdi sanāca atjauninātā sastāvā, jo darbu sākuši pieci no jauna ievēlēti tiesnešu pārstāvji. No tiesnešu vidus bija jāievēl jauns Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieks, un šajā amatā ievēlēta Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta.
Tieslietu padome rosina rajona tiesneša atalgojumu pielīdzināt Saeimas deputāta atalgojumam un pārtraukt prokuroru un tiesnešu atalgojuma sasaisti
Tieslietu padome uzklausīja un deva vērtējumu Valsts kancelejas darba grupas sagatavotajam jaunajam tiesnešu atlīdzības sistēmas projektam, kas izstrādāts, pildot Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesa spriedums noteic līdz 2019.gada 1.janvārim izstrādāt Satversmei atbilstošu tiesnešu atalgojuma sistēmu, kas nodrošinātu tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības līdzsvaru ar likumdevēju un izpildvaru, kā arī finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam.
Kopumā Tieslietu padome Valsts kancelejas darba grupas prezentēto tiesnešu darba samaksas modeli novērtēja pozitīvi, vienlaikus rosinot vēlreiz pārskatīt atsevišķus problēmjautājumus.
Tieslietu padome aicina izvērtēt tiesnešu atalgojuma līdzsvaru gan saistībā ar pārējiem varas atzariem, gan tiesu sistēmas iekšienē. Tieslietu padome uzskata, ka rajona tiesneša atalgojums jau sākotnēji pielīdzināms Saeimas deputāta atalgojumam. Tieslietu padomes rosinājums ir atsaistīt tiesnešu atalgojumu un palielināt starpību starp tiesneša un prokurora atalgojuma apmēru, bet tuvināt Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešu atalgojuma apmēru.
Tieslietu padome atzina par nepieciešamu tiesnesim visā viņa karjeras laikā noteikt piemaksu par darba stāžu tiesneša amatā, kas nepārsniegtu 21%.
Atbalsta Augstākās tiesas vēsturiskā nosaukuma – Senāts - atjaunošanu
Tieslietu padome atbalstīja Augstākās tiesas iniciētos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kuri paredz tai atgriezt vēsturisko kasācijas instances nosaukumu – Senāts.
Atbalsta pagarinājumu izņēmuma iespējai nodot lietu citai tiesai
Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinājumu pagarināt Civilprocesa likuma 32.1 pantā ietverto regulējumu pēc šobrīd noteiktā pārejas perioda beigām 2018.gada 31.decembrī. Tieslietu padome noteica, ka likumā paredzētais regulējums par civillietu nodošanu citai tiesai to ātrākai izskatīšanai pagarināms vēl par 2 gadiem – līdz 2020.gada 31.decembrim.
Vienlaikus Tieslietu padome aicina ministriju rast lietas dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu mazāk ierobežojošus risinājumus tiesas pieejamības aspektā.
Rosina tiesu priekšsēdētāju kandidātu izvirzīšanu nodot Tieslietu padomes kompetencē
Izskatot Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu Tieslietu padomei sniegt viedokli par grozījumiem šobrīd likumā “Par tiesu varu” noteiktajā rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja kandidāta izvirzīšanas kārtībā, Tieslietu padome rosina šo jautājumu pilnībā nodot Tieslietu padomes kompetencē.
Neatbalsta grozījumus Zemesgrāmatu likumā
Uzskatot, ka Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, iespējams, radītu apdraudējumu zemesgrāmatu publiskajai ticamībai un Latvijas starptautiskajai reputācijai un pienākumiem, īstenojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī palielinātu zemesgrāmatu nodaļu darbinieku slodzi un atbildību, Tieslietu padome neatbalstīja likumprojektu grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, ar kuriem nekustamā īpašuma īpašniekam zemesgrāmatā iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, netiktu obligāti prasīta notāra klātbūtne personu identifikācijas, rīcībspējas un pārstāvības tiesību pārbaudes procesā.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211