Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka iepazīstināja Tieslietu padomi ar pētījumu par uzņēmēju vērtējumu Latvijas tiesu sistēmai, kas veikts, sadarbojoties Rīgas Ekonomikas augstskolai un Tieslietu ministrijai.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot arī galvenos uzņēmēju vērtējumu ietekmējošos faktorus. Tie ir tiesu spriedumu kvalitāte, civillietu izskatīšanas termiņi, tiesu sniegtie pakalpojumi un korupcijas pazīmes tiesu darbā.
No visām tieslietu sistēmas kvalitāti ietekmējošajām komponentēm salīdzinoši visaugstāk Latvijas uzņēmēji atbilstoši pētījuma datiem vērtē tiesu sniegtos pakalpojumus, tai skaitā kanceleju darbu, tiesas personāla attieksmi un tiesas sēžu zāļu aprīkojumu. Tajā pašā laikā Tieslietu padome atzina, ka padziļināti jāpēta un jāanalizē korupcijas uztveri veidojošie faktori, jo aptuveni 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzinuši, ka, esot lietas dalībnieki, tiesā ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm.
Kopumā uzņēmēji Latvijas tieslietu sistēmas kvalitāti vērtē viduvēji – vidējais vērtējums ir 2,57 piecu punktu sistēmā. Tas norāda uz potenciālu Latvijas tieslietu sistēmas kvalitātes attīstībai, vai komunikācijas uzlabošanai ar uzņēmējiem, skaidrojot Latvijas tieslietu sistēmas darbību un attīstību.
Tieslietu padome uzklausīja arī Ārvalstu investoru padomes vērtējumu tiesu sistēmai un tiesiskumam Latvijā plašākā mozīmē. Uz sarunu bija aicināti Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns un Tiesu efektivitātes un investīciju drošības un aizsardzības darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kuri norādīja, ka problēmas, par kurām runā ārvalstu investori, neatšķiras no tām, ar kurām saskaras vietējie uzņēmēji: darbaspēka pieejamība, izglītības sistēma un tiesiskums pēc būtības. Ja pirms pieciem gadiem investori kā galveno problēmu redzēja tieši Latvijas tiesu sistēmas neefektivitāti, tad šobrīd ārvalstu investor pauž bažas par tiesiskumu plašākā nozīmē – kā likuma spēku, ietverot arī citas tiesu sistēmai piederīgas institūcijas, kā arī institūcijas, kas nav tiesu sistēmai piederīgas, bet saistāmas ar uzraudzību pār likumu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu.
Uzklausot un apspriežot paustos viedokļus, Tieslietu padome norādīja, ka tomēr būtu svarīgi nodalīt tiesu sistēmas atbildības jautājumus no citu institūciju un valsts atbildības par tiesiskuma nostiprināšanu valstī kopumā. Visu negatīvo reducējot uz tiesu sistēmu, tiek maldināta sabiedrība un negatīvi ietekmēta tiesu autoritāte, kas nesekmē uzņēmēju un investoru uzticēšanos Latvijas tiesu sistēmai.
Jautājumu Tieslietu padome skatīja 2016. gada 25. aprīļa sēdē.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211