Piektdien, 2022. gada 20. maijā, aizvadīta Latvijas tiesnešu konference, kurā tiesneši no visas Latvijas diskutēja par tiesu varas neatkarību demokrātiskas sabiedrības interesēs. Konferences dalībnieki uzsvēra, ka demokrātiskā tiesiskā valstī tiesu varai ir jābūt neatkarīgai no citu valsts varas atzaru ietekmes un vienlaikus spējīgai uzturēt cieņpilnu dialogu ar tiem.
Atklājot Latvijas tiesnešu konferenci, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka Satversmes simtgade ir īstākais brīdis diskutēt par tiesu varas neatkarības stiprināšanu. Tiesu varas neatkarība ir fundamentāls jautājums ikvienā tiesiskā valstī. Tiesu vara Latvijā ir nobriedusi emancipācijai no izpildvaras aizbildnības, tādēļ Tieslietu padome ir uzņēmusi kursu uz tiesu varas institucionālās neatkarības stiprināšanu, apstiprinot Tieslietu padomes darbības stratēģiju 2021.–2025. gadam.
Latvijas valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā uzsvēra, ka neatkarīga tiesu vara nodrošina tiesiskas valsts pamatprincipa ievērošanu, kas garantē ikvienas personas tiesību aizsardzību taisnīgā un neatkarīgā tiesā. Tikai stabila un atbilstoši atalgota tiesu vara spēj nodrošināt tiesiskas valsts pamatprincipa darbību. Iekšējie un ārējie valsts satricinājumi, politiskās spēles un atsevišķu personu intereses nedrīkst ietekmēt tiesu varas neatkarību un padotību tikai likumam.
Atklāšanas uzrunu konferencē teica arī Eiropas Tieslietu padomju asociācijas prezidents Filippo Donati, kurš atzīmēja, ka tiesu varu pārstāvošās institūcijas neatkarība no likumdevēja un izpildvaras ir būtisks priekšnoteikums dalībai Eiropas Tieslietu padomju asociācijā. Demokrātiskās valstīs tiesu varai ir jābūt neatkarīgai, tomēr tai arī jāsadarbojas ar citiem valsts varas atzariem. Arī Eiropas Tieslietu padomju asociācijas darbības principi jeb statūti nosaka, ka tiesai ir jābūt neatkarīgai un tiesu varas neatkarība ir pastāvīgi jāstiprina.
Runājot par tiesnešu konferences virstēmu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka tiesu varas neatkarības garantijas nav meklējamas tiesu varas pašizolācijā no sabiedrības vai citiem valsts varas atzariem. Demokrātiskā valstī valsts varas atzari līdzsvaro viens otru – neviens no tiem nav augstāks vai dominējošs pār pārējiem, neviens no tiem nevar pastāvēt izolēti. Tāpēc savstarpējā mijiedarbība starp visiem trim valsts varas atzariem ir attīstības priekšnosacījums, nevis neatkarības ietekmēšana.
Konferences ietvaros tika sniegti ziņojumi par tiesu varas institucionālo neatkarību, sabiedrības uzticēšanos tiesām, kā arī mūsdienu tiesu varas komunikācijas izaicinājumiem. Tāpat tika aplūkota tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbība, kas ir būtisks priekšnoteikums neatkarīgas tiesu varas stiprināšanai un ļauj pašai tiesu varai organizēt savu darbu, kā arī izveidot atbilstošu mehānismu tā pārvaldībai un kvalitātes uzraudzībai.
Ar Eiropas Savienības Tiesas tiesneses Inetas Ziemeles gādību tiesnešiem tika sarūpēti informatīvi izdales materiāli par Eiropas Savienības Tiesas aktuālo praksi dažādās tiesību jomās, kā arī par prakses un pieredzes apmaiņas iespējām Eiropas Savienības Tiesā.
Kopumā Latvijas tiesnešu konferenci apmeklēja 377 rajonu (pilsētu), apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši. Ar Latvijas tiesnešu konferences materiāliem, tajā skaitā tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbības pārskatiem iespējams iepazīties šeit.
Papildu informācija:
Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, ko ne retāk kā reizi gadā sasauc Tieslietu padome. Konferencē piedalās rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši. Kā viesi uz konferenci aicināti Tieslietu padomes locekļi, Satversmes tiesas tiesneši, Latvijas tiesneši starptautiskajās tiesās un Goda tiesneši.
Latvijā kopumā ir 541 rajonu (pilsētu), apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnesis.