Informācija presei
Tiesu pārstāvji Tieslietu padomē
Tieslietu padomes pārstāvji no tiesām. 1. rindā no kreisās Ināra Freimane, Ināra Jaunzeme, Adrija Kasakovska, Ināra Garda, Ivars Bičkovičs, Sandra Strence. 2. rindā Aigars Sniedzītis un Andris Strauts. Foto: Latvijas Vēstnesis.

2010. gada 3. septembrī gadskārtējā tiesnešu konferencē tiesneši ievēlēja tiesu pārstāvjus Tieslietu padomē. Lēmums Latvijas tiesu vēsturē ir nozīmīgs, jo Tieslietu padome tiek veidota pirmo reizi.

Tiesnešu konference ievēlēja sešus pārstāvjus, atbilstoši tiesu instanču pārstāvībai, kāda noteikta likumā „Par tiesu varu”: no apgabaltiesām - Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Sandru Strenci un Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju Andri Strautu, no rajonu tiesām - Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāju Ilzi Freimani, Tukuma rajona tiesas tiesnesi Adriju Kasakovsku un Bauskas rajona tiesas tiesnesi Aigaru Sniedzīti, no Zemesgrāmatu nodaļām - Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Ināru Jaunzemi. Vēl vienu tiesu pārstāvi - senatori Ināru Gardu - bija jau ievēlējis Augstākās tiesas plēnums 30. augustā.

„Šī gada vasarā nolemjot izveidot Tieslietu padomi, parlaments ir spēris būtisku soli tiesu varas nostiprināšanā. Jaunā institūcija sniegs tiesu sistēmai plašākas pašpārvaldes iespējas un ļaus pašiem ietekmēt procesus tieslietu sistēmā. Ceru, ka tiesneši un citi tiesu varas pārstāvji pilnvērtīgi izmantos tās sniegtās iespējas. Tieslietu padomes izdošanās ir jūsu pašu rokās,” uzrunājot konferences dalībniekus, norādīja Saeimas priekšsēdētāja biedre, Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka Tieslietu padomes lomu parādīs tikai padomes paveiktais darbs - vai nu tas būs formāls, vai arī vērsts uz sistēmas pilnveidošanu. Viņa darbības mērķis, stājoties ģenerālprokurora amatā, bijis „augsti kvalificēti prokurori modernā prokuratūrā”, un to var attiecināt arī uz visu tiesu sistēmu. Tādēļ Tieslietu padomē jāvirza ne tikai cienīti kandidāti, bet arī tādi, kas spēs pieņemt arī nepatīkamus lēmumus, kas nepieciešami sistēmas attīstībai.

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vērsa uzmanību, ka jaunveidojamās Tieslietu padomes darbībai valsts nav piešķīrusi nekādu finansējumu, un tas rada bažas par valsts attieksmi pret šo institūciju. Finanšu ministrijas atbilde Augstākajai tiesai bijusi, ka papildus finansējums netiks piešķirts un to jāmeklē Augstākās tiesas budžetā.

Tieslietu padome izveidota saskaņā ar Saeimas 3.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu”. Padome ir koleģiālā institūcija, kas piedalīsies tiesu sistēmas politikas stratēģijas izstrādē un pilnveidos tiesu sistēmas darba organizāciju. Tieslietu padomi veidos astoņi pastāvīgie locekļi un septiņi uz četriem gadiem ievēlēti locekļi - viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.  Pastāvīgie Tieslietu padomes locekļi ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes, Zvērinātu notāru padomes un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāji.

Likums paredz, ka Tieslietu padomes darbību nodrošina Augstākās tiesas Administrācija.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis 67020396