Ministru kabinets 2020.gada 24.novembrī ārkārtas sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likuma “Par tiesu varu” grozījumu projektu, kas paredz pārcelt Ekonomisko lietu tiesas darbības sākšanu no 2021.gada 1.janvāra līdz nākamā gada 31.martam.
Tieslietu ministrija skaidroja, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks vēlāk ārkārtējās situācijas dēļ, kā arī ministrs atzina, ka atlases procesa kvalitāte ir būtisks priekšnosacījums to mērķu sasniegšanai, kuru dēļ tiek veidota Ekonomisko lietu tiesa.
Rastais risinājums ir veiksmīgas sadarbības rezultāts. Tiesnešu amata kandidātu atlases komisija vērsās ministrijā ar vēstuli, informējot par problēmjautājumiem, kas liecina, ka nebūs iespējams ievērot sākotnēji noteikto termiņu, kurā Ekonomisko lietu tiesai būtu jāsāk strādāt.
Tiesnešu kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta informēja, ka ir noslēgusies jaunās tiesas tiesnešu atlases otrā kārta, kurā komisija vērtēja pretendentu pieteikumos iesniegtās atbildes, pārliecinoties par pretendentu motivāciju un prasmi tās pamatot.
Nākamajā kārtā paredzēts profesionālo zināšanu pārbaudes tests. Testa norises organizatorisko jautājumu risināšanu būtiski ir ietekmējis ārkārtējais stāvoklis, kas izsludināts saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Nākamo atlases kārtu, kurām būtu jānotiek klātienē, norises nodrošināšanai komisija cenšas rast inovatīvus risinājumus, kas vienlaikus ļautu nekavēt atlases procesu un būtu ar viszemāko inficēšanās risku.
Kopumā jānodrošina vēl trīs atlases kārtu norise (tests; kāzusa risinājums, kas tiek gatavots rakstiski un prezentēts mutiski; kompetenču intervija), kas liecina, ka Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlases procesu objektīvi nebūs iespējams noslēgt šā gada decembrī.
Bez tam atlases komisija vērsa uzmanību uz ļoti būtisku priekšnoteikumu Ekonomisko lietu tiesas darba kvalitatīvai uzsākšanai. Proti, viss jaunās tiesas kolektīvs kā tiesneši, tā arī darbinieki būs bez iepriekšējas pieredzes tiesu darbā. “Sagatavošanas posmā jaunajiem tiesnešiem, kā arī darbiniekiem jāsniedz praktiskas zināšanas un treniņš konkrētu darba pienākumu veikšanā, tai skaitā par specifiskajiem tiesneša darba pienākumiem – procesa vadīšanu, argumentācijas formulēšanu, kā arī lietas virzību tiesā, TIS darbību u.c. Normatīvajos aktos būtu skaidri jāparedz, ka darbs tiek uzsākts tikai tad, kad noticis sagatavošanas process,” norādīja atlases komisija.
Gala lēmumu par grozījumiem likumā “Par tiesu varu” jāpieņem Saeimai.
Šī ir pirmā tiesneša amata kandidātu atlase atbilstoši jaunajai kārtībai, kuru apstiprināja Tieslietu padome, ieviešot konceptuāli jaunu atlases kārtību – piecās atlases kārtās tiek izvērtētas tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences. “Tiesnešu amata kandidātu Atlases komisija strādā aktīvi un ar vislielāko rūpību. Ņemot vērā to, ka šī ir pirmā atlase pēc jaunās atlases kārtības spēkā stāšanās, komisijai ir īpaši svarīgi iedibināt tiesnešu jaunās atlases kārtības standartu, kā arī Atlases komisijas darba „latiņas” augstums būs mēraukla turpmākajam tiesnešu atlases procesam,” norāda komisijas priekšsēdētāja senatore Dzintra Balta.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211