Eiropas Komisija 2016. gada 10. aprīlī publiskojusi 2017. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard). Šis ir jau piektais ziņojums, kurā analizēta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība. Ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo datu iegūšanā piedalījušās 28 ES dalībvalstis, ziņojumā iekļauti vairāki kvalitātes rādītāji, kā arī sniegta dziļāka atsevišķu jomu analīze.
Ziņojumā izmantoti valstu sniegtie statistikas dati par laika periodu no 2010.-2015.gadam un informācija par valstu veiktajām reformām.
Ziņojums satur izvērstu analīzi katram no novērtējumā iekļautajiem jautājumiem, ar mērķi uzlabot kopējos ES dalībvalstu rādītājus. Ziņojuma sagatavotāji uzsvēruši, ka 2017.gada pārskatā ir vairāki pozitīvi rādītāji un sasniegumi salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Tiesu sistēmas efektivitāte
Tiesvedības ilguma ziņā dati atklāj, ka Latvijā turpina samazināties lietu izskatīšanas termiņi.
Visātrāk lietas tiek izskatītas Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. Latvija ierindota 14. vietā (par divām vietām augstāk nekā iepriekšējā periodā) ar aptuveni 170 dienām, kas nepieciešamas vienas lietas izskatīšanai pirmajā tiesu instancē. Savukārt visgarākie lietu skatīšanas termiņi nemainīgi ir Kiprā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem vidēji 1100 dienas jeb aptuveni 3 gadus vienā tiesu instancē.
Sarežģītu lietu, kurās ir strīds, izskatīšanā pirmās vietas ieņem Luksemburga un Beļģija. Latvija ziņojumā ieņem 14.vietu ar aptuveni 220 nepieciešamajām dienām vienas lietas izskatīšanai, bet pēdējā vietā ir Kipra.
Neizskatīto lietu uzkrājuma mazināšanā Latvija ieņem 7.vietu.
Līdzīga aina ir arī sarežģītu lietu, kurās ir strīds, izskatīšanā – Latvija mazākā lietu uzkrājuma jomā ieņem 8.pozīciju, kas norāda, ka tiesās tiek izskatīts vairāk lietu nekā saņemts, līdz ar to konstanti tiek samazināts neizskatīto lietu skaits un rūk lietu uzkrājums.
Tāpat arī, analizējot administratīvo lietu izskatīšanas datus pēc jau minētā parametra, Latvija ierindota 9.vietā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kurās tikai 2015.gadā tiek uzrādīts pozitīvs administratīvo lietu uzkrājuma mazināšanas rādītājs.
Neizskatīto lietu skaita ziņā Igaunija ierindota 10.vietā (kritums par 5 vietām), Latvija 5.vietā, bet Lietuva 4.vietā. Latvijā un Lietuvā ir nepilnas 2 neizskatītas lietas uz 100 iedzīvotājiem, savukārt Igaunijā šis neizskatīto lietu skaits ir lielāks par 2 (aptuveni 2,8) lietas uz 100 iedzīvotājiem. Visvairāk neizskatīto lietu ir Portugālē – virs 12 lietām uz 100 iedzīvotājiem.
Pēc neizskatītajām sarežģītajām lietām, kurās ir strīds, Latvija ieņem 11.vietu ar aptuveni 1,4 lietām uz 100 iedzīvotājiem, bet pēc neizskatītajām administratīvajām lietām Latvija atrodas 3.vietā ar aptuveni 0,1 lietu uz 100 iedzīvotājiem.
Ziņojumā analizētas lietas, kurās norit tiesvedība pret Konkurences padomi.
Latvija šajā rādītājā ieņem 15.vietu ar nedaudz vairāk kā 600 dienām vienas lietas izskatīšanai (ziņojumā izmantoti 2013.-2015.gada dati).
Savukārt lietās, kas skar preču zīmes, Latvija ierindota 10.vietā ar nedaudz virs 380 dienām vienas lietas izskatīšanai.
Lietas, kas skar patērētāju tiesību aizsardzību, visātrāk tiek izskatītas Igaunijā un Portugālē. Latvija ierindota aptuveni reitinga vidusdaļā, ņemot vērā apstākli, ka šos datus visas dalībvalstis nav iesniegušas, tomēr atzīmējot, ka lietu izskatīšanas termiņš ir nedaudz pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.
Saņemto civillietu, komerclietu un administratīvo lietu skaita ziņā uz 100 iedzīvotājiem Latvija ierindota 20.vietā. Dānijā, Slovēnijā un Austrijā uz 100 iedzīvotājiem ir no 37 – 45 ienākošajām lietām gada laikā, kamēr Latvijā šis skaitlis no 2010.-2015.gadam ir bijis zem 5 lietām. Tomēr, analizējot tiesās ienākošās strīdus lietas, t.i., atņemot no iepriekšminētajiem datiem bezstrīdus lietas, atklājas, ka visvairāk ierosināto lietu ir Rumānijā un Beļģijā – gandrīz 7 lietas, kamēr Lietuvā 3,5, Latvijā 2,1, bet Igaunijā nedaudz vairāk kā 1 lieta.
Tiesu sistēmas kvalitāte
17 ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, saņēmušas visaugstāko vērtējumu par informācijas pieejamību tiešsaistē, kas sabiedrībai sniedz vispārēju informāciju par tiesību sistēmu valstī.
Ziņojumā kā labās prakses paraugs minēta iespēja iesniegt pieteikumus elektroniski, iespēja sekot līdzi tiesvedībai attālināti, tāpat kā elektroniska komunikācija starp tiesu un juridisko profesiju pārstāvjiem atvieglo pieeju tiesai un samazina tiesvedības ilgumu un izmaksas.
6 ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, ir saņēmusi visaugstāko novērtējumu elektronisko līdzekļu pieejamības jomā.
Tāpat visas Baltijas valstis ir to 9 valstu vidū, kurās publiski elektroniskā veidā pieejami tiesu nolēmumi.
Vērtējot tiesu spriedumu datu bāžu funkcionalitāti, Latvija iekļauta 5. vietā, ko ieņem kopā ar tādām valstīm kā Itālija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande.
Analizējot to, kā dalībvalstis veicina alternatīvo strīdu risināšanas iespējas, ziņojuma autori visaugstāk novērtējuši Ungārijas un Vācijas ieguldītās pūles, kamēr Latvija ierindota 13.vietā.
Tiesām paredzēto izdevumu ziņā Latvija ierindota 18.vietā. Visvairāk tērē Luksemburga – 180 EUR uz vienu iedzīvotāju, kam seko Lielbritānija un Vācija ar aptuveni 150 EUR. Latvijā tiek tērēts nedaudz virs 50 EUR uz vienu iedzīvotāju, kamēr vismazāk Kiprā – nedaudz virs 20 EUR, taču, salīdzinot šos tēriņus ar iekšzemes kopproduktu, Latvija ierindota 5.vietā.
Visvairāk tiesnešu uz 100 000 iedzīvotāju ir Luksemburgā – ap 46. Latvija ir reitinga vidusdaļā ar aptuveni 25 tiesnešiem, kamēr vismazāk tiesnešu ir Īrijā – nepilni 5 tiesneši uz 100 000 iedzīvotāju.
Ziņojumā analizēta arī tiesnešu vīriešu un sieviešu proporcija. Latvijā atkarībā no instances šī proporcija svārstās no 69-80%, kas liecina par to, ka sistēmā nodarbināto sieviešu ir vairāk kā vīriešu. Lielāks sieviešu īpatsvars Latvijā ir pirmajā instancē, bet tas samazinās apelācijas un kasācijas instances tiesā.
Tiesnešu tālākapmācības ziņā Latvija ieņem 10.-12.vietu. Savukārt tiesnešu aktivitāšu ziņā, iesaistoties ES tiesību apmācību programmās vai pieredzes apmaiņas programmās, Latvija ierindota 8.vietā.
Latvija iekļauta starp 14 valstīm, kas visaktīvāk izmantojušas statistikas datus tiesu darba uzraudzībai. Vienlaikus ziņojuma autori norādījuši, ka Latvijai vajadzētu vairāk izmantot aptaujas tiesu apmeklētāju un juristu vidū.
Tiesu varas neatkarība
Ziņojumā iekļauti Eirobarometra dati par to, kā sabiedrība un arī uzņēmēji uztver tiesu varas neatkarību. Latvijā salīdzinoši maz cilvēku uztver tiesu varas neatkarību kategorijās „ļoti labi” vai „ļoti slikti”. Vērtējums sadalās līdzīgi starp drīzāk labi un drīzāk slikti. Tomēr ir vērojams neliels progress pozitīva novērtējuma ziņā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Kā galveno iemeslu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka atbilstošāks vērtējums būtu drīzāk labi vai drīzāk slikti ir: uzskati, ka ir iespējama iejaukšanās vai spiediens uz tiesnešiem caur ekonomiskām interesēm, valdības un politiķu mēģinājumi ietekmēt tiesu varu, kā arī apstāklis, ka tiesnešu statuss nepietiekami garantē tiesnešu neatkarību.
Ziņojumā iekļauti arī Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum - WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma dati, kas balstīti uz viedokļu aptaujām, nevis kvantitatīviem un kvalitatīviem pētījumiem, kuros Latvija tiesu varas neatkarības uztveres rādītājos starp visām ES dalībvalstīm ierindota 19.vietā.
Ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā.
Alise Adamane
Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste