„Šis bija būtisku strukturālu reformu gads Latvijas tiesu sistēmā,” laikrakstam „Dienas bizness” 2015. gada 21.decembrī publicētajā materiālā paudis Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
„Pirmoreiz tiesu sistēmas 20 gadu vēsturē ir sākta reforma, tiesām pārejot uz trīs instanču tiesu sistēmu. Tas nozīmē Augstākās tiesas reorganizāciju un rajona tiesu un apgabaltiesu kompetences paplašināšanu. Otra reforma saistīta ar rajona tiesu namu koncepciju. Šogad reorganizētas Siguldas tiesa, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, Jūrmalas pilsētas tiesa. Nākamā gada sākumā notiks Latgales tiesu reorganizācija,” uzsver Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Viņš atzīmē, ka Tieslietu padome iniciējusi un virzījusi vairākus tiesu sistēmai nozīmīgus jautājumus. Trīs svarīgie no tiem – pirmkārt, grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas paredz Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšanu, nododot tās pārziņā virkni tiesnešu karjeras jautājumu.
Otrkārt, tiesu komunikācijas pilnveidošana. Apstiprināti divi dokumenti – tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas, kas aptver visas Tieslietu padomē pārstāvētās institūcijas, un komunikācijas stratēģija tiesām.
Treškārt, tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma līdzsvars vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.
„Tieslietu padome īpaši vērš uzmanību uz nepietiekamu finansējumu tiesu darbinieku konkurētspējīgam atalgojumam, kā dēļ personāla mainība tiesās sasniedz 40%,” norāda Ivars Bičkovičs.
Savukārt pozitīvu tendenci nākamajam gadam rāda tiesu statistika, proti, samazinās lietu pieplūdums pirmās instances tiesās un kasācijas instancē.
Notāriem pārmaiņas
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīmē, ka 2015.gadā Latvijas notariātā bijuši notikumi, kuri ir svarīgi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Proti, kopš maija iespējama īpašuma tiesību elektroniska nostiprināšana zemesgrāmatā. Šo tiesību nostiprināšana, ja tās pamatā ir notariālais akts, ir kļuvusi drošāka, ātrāka un izdevīgāka, norāda Sandra Stīpniece. Šāda prakse jau vairākus gadus pastāv Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās valstīs. „Šobrīd zemesgrāmatu arhīvos ir uzkrāti vairāk nekā 20 miļjoni dokumentu saistībā ar īpašuma tiesībām, bet arhīvu digitalizēšanai nepieciešami apmēram 15,7 miljoni eiro,” piebilst Sandra Stīpniece.
Tāpat kopš maija publisko testamentu reģistrā ir atrodami visi zvērinātu notāru apliecinātie pēdējās gribas rīkojuma akti. Kopš 2015. gada 17. augusta zvērināti notāri drīkst kārtot pārrobežu mantojuma lietas Eiropas Savienības ietvaros. Savukārt no 29. decembra zvērināts notārs, kas būs nokārtojis sertificēta mediatora eksāmenu, drīkstēs vadīt mediāciju kā sertificēts mediators.