No stratēģiskiem dokumentiem uz darbību – tāds vadmotīvs bija Tieslietu padomes un Tiesnešu ētikas komisijas sarunai ar tiesu priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un tiesu kolēģiju priekšsēdētājiem. Tikšanās 2015. gada 17. jūnijā bija organizēta, lai informētu par diviem Tieslietu padomes apstiprinātiem dokumentiem – Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijām un Tiesu komunikācijas stratēģiju – un diskutētu par veidiem, kā tos izmantot tiesu darbā.
Izprotot nepieciešamību veidot profesionālu saziņu starp tiesu sistēmu un sabiedrību, gan Tieslietu padome, gan Tiesnešu ētikas komisija aktualizēja jautājumu par vienotas tiesu komunikācijas stratēģijas nepieciešamību. Apvienojot idejas, sadarbojoties un pieaicinot profesionālu komunikācijas konsultantu, tika izstrādāti divi dokumenti – vienotas Tiesu sistēmas vadlīnijas visām institūcijām, kas pārstāvētas Tieslietu padomē, un Tiesu komunikācijas stratēģija, kas būs darba dokuments Latvijas tiesām, veidojot komunikāciju ar procesa dalībniekiem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību kopumā.
Tā kā komunikācijas stratēģijā noteikts, ka komunikācija ir tiesu darba sastāvdaļa un tās mērķis ir veicināt tiesu efektīvu darbību, stratēģijas ieviešanā būtiska nozīme būs tiesu priekšsēdētāju attieksmei, izpratnei un pašu aktīvai komunikācijai. Tādēļ Tieslietu padome uzskatīja par lietderīgu apspriest pieņemtos dokumentus klātienes diskusijā. Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka šāda diskusiju forma Tieslietu padomes darbu dara efektīvāku, tādēļ tā būtu izmantojama plašāk.
Kā tiesas sprieduma pieņemšanai nepietiek ar faktiem, bet vajadzīgi arī pierādījumi, tā arī tiesas uzticamības veidošanai profesionāls darbs jāpapildina ar atvērtu un proaktīvu komunikāciju – norādīja mediju eksperte Vita Savicka, kas konsultēja dokumentu izstrādē. Savukārt Tiesnešu ētikas komisijas pārstāves Dace Mita un Dzintra Balta uzsvēra, ka apstiprināto dokumentu mērķis ir iedrošināt tiesas komunikācijai un kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem paredzētas Runas personas katrā tiesā, kuru uzdevums būs komunicēt ar žurnālistiem par tiesu nolēmumiem.
Līdzšinējā komunikācijas pieredzē ar kolēģiem dalījās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne. Viņu atzinums – atvērta komunikācija nav viegls pienākums, taču atmaksājas ar žurnālistu un caur viņiem – arī sabiedrības lielāku izpratni par tiesu darbu.
Sanāksmē piedalījās arī Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Tiesnešu mācību centra pārstāvji, un tas bija svarīgi, jo šīs institūcijas nodrošinās tiesām atbalstu komunikācijas stratēģijas ieviešanā.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211