Tieslietu padome 2013. gada 11.novembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas iniciatīvu piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācībām, taču ar nosacījumu, ka Tieslietu padomei vēl būs iespēja izteikt priekšlikumus par konkrētām apmācību aktivitātēm.
Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja, ka Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam kā viens no rīcības virziena „Izcila uzņēmējdarbības vide” ietvaros definētajiem uzdevumiem ir „Tiesu sistēmas un tiesībsargājošo institūciju (prokuratūra, KNAB) darbības un procesu uzlabošana un kapacitātes stiprināšana, tai skaitā nodrošinot uzņēmējdarbību atbalstošas un investīcijām labvēlīgas tiesiskās vides izveidi Latvijā. Izmeklēšanas un operatīvo darbību veicošo institūciju materiāli tehniskās un analītiskās bāzes uzlabošana, starptautiskās sadarbības kapacitātes veicināšana”. Šī mērķa īstenošanai varētu būt pieejami Eiropas Sociālā fonda līdzekļi 7,02 miljoni latu (9,99 miljoni eiro) apmērā, kas kopā ar valsts līdzfinansējumu (15% apmērā) veido 8,26 miljonus latu (11,75 miljonus eiro). Finansējuma saņēmēja būs Tiesu administrācija.
Projektā paredzētā Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanas sistēma ietver vairākus moduļus. Pirmais ir apmācību modulis, kurā plānotas gan tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju un tiesu ekspertu starpdisciplināras, gan katrai grupai atsevišķas apmācības, gan arī alternatīvo strīdu izšķiršanas apmācību moduli. Otrais ir pētījumu modulis. Trešais modulis ietver vairākus citus pasākumus – tiesnešu tīkla izveidi, nodrošinot attiecīgas apmācības attiecīgajiem tiesnešiem, ES tiesību konsultantu ieviešanu tiesās un juridiskās literatūras iegādi.
Tieslietu padome bija pieprasījusi tieslietu ministram sniegt informāciju un skaidrojumu par ministrijas sagatavoto izvērtējumu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšanai un kompetenču attīstīšanai no ES Sociālā fonda līdzekļiem, jo uz projekta pirmreizējās apspriešanas sanāksmi ministrija bija aicinājusi atsevišķus tiesu varas pārstāvjus, bet ne Tieslietu padomi.
Tieslietu ministrija skaidroja, ka Eiropas Komisija apstiprinājusi atbalstu projekta pieteikumā izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm, vienlaikus norādot, ka esošais politikas plānošanas dokuments – Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam – pilnībā neaptver ES struktūrfondu plānošanas periodu, tādēļ līdz 1.decembrim jāizstrādā un Ministru kabinetā jāapstiprina ES nosacījumiem atbilstošs dokuments. Ņemot vērā dokumenta projekta sagatavošanai atvēlēto īso laika posmu, ministrijai nav bijis iespējams diskusijās par dokumenta projektu un tā izstrādē iesaistīt Tieslietu padomi agrākā stadijā, tā vietā diskusijās iesaistot atsevišķus tiesu varas pārstāvjus.
Kā projekta partnerus Tieslietu ministrija paredzējusi piesaistīt Ģenerālprokuratūra, Valsts policiju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju, izmeklēšanas iestādes (Finanšu policiju, Ieslodzījumu vietu pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldi, Militāro policiju, Drošības policiju, Valsts robežsardzi), kā arī nodibinājumu „Latvijas tiesnešu mācību centrs”. Tieslietu padomes locekļi izteica neizpratni, kādēļ kā projekta partneris netiek piesaistīta ne Tieslietu padome, ne Augstākā tiesa, ne arī citas tiesu sistēmas organizācijas, piemēram, Zvērinātu notāru padome. Priekšlikums bija projekta aktivitāšu ietvaros paredzēt arī iespēju stiprināt Tieslietu padomes kapacitāti.
Informāciju sagatavoja
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece
E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211